kurināms
kurināms -ais; s. -a, -ā.
1.Divd. → kurināt.
2.ar not. galotni Tāds, kurā ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
PiemēriKurināmā ierīce.
- Kurināmā ierīce.
3.lietv. nozīmē: kurināmais, -ā, v. Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
PiemēriCietais kurināms.
- Cietais kurināms.
- Šķidrais kurināms.
- Gāzveida kurināms.
- Dzinēju kurināms.
- Kurināmā resursi.
- Kurināmā rūpniecība.
- Kurināmā patēriņš.
- Uguns negribēja degt, dūmi koda acīs, pīkstēja slapjais kurināmais, un čukstēdams kusa sniegs.
- ..Ants Ozols.. brauca uz birzi žagarus cirst. Kurināmais patlaban bija aptrūcis.
- pārn. Uz brītiņu viņš nolika otu un sabāza pīpē jaunu porciju kurināmā.
Avoti: 4. sējums