kurinātājs
kurinātājs -a, v.
kurinātāja -as, s.
1.Darītājs → kurināt.
2.Speciālists, kas apgādā kurtuvi ar kurināmo, regulē un uzrauga apkurināšanas gaitu.
PiemēriStrādāt uz kuģa par kurinātāju.
Stabili vārdu savienojumiKara kurinātāji (arī kūrēji).
Avoti: 4. sējums