stumties
stumties stumjos, stumies, stumjas pag. stūmos
1.refl. Refl. → stumt. Tikt stumtam.
PiemēriRatiņi stumjas viegli.
- Ratiņi stumjas viegli.
2.Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
PiemēriStūmāmies ar kārtīm. Kur krasti bija lēzenāki, vilku laivu virvē iesietu.
- Stūmāmies ar kārtīm. Kur krasti bija lēzenāki, vilku laivu virvē iesietu.
- Viņa dūšīgi stumjas ar ķeksi, vezdama laivā pāris sasietu aitu..
- Riksis [zēns] nosēdās jāteniski uz krēsla,.. atspērās ar kājām pret grīdu un stūmās uz priekšu.
2.1.Virzīties, pārvietoties.
PiemēriVilciens lēnām stūmās stacijai cauri.
- Vilciens lēnām stūmās stacijai cauri.
- ..Migla no Daugavas stumjas..
- Mākoņi stūmās uz ziemeļiem.
2.2.Iet (parasti ar pūlēm, grūtībām, atbrīvojot sev ceļu).
Piemēri..to, kas noticis [autobusa] aizmugurē, priekšējie neredzēja paši, tālab stūmās un lauzās uz aizmuguri..
- ..to, kas noticis [autobusa] aizmugurē, priekšējie neredzēja paši, tālab stūmās un lauzās uz aizmuguri..
- ..pasažieri, mantas saķēruši, stūmās uz izeju.
- Divi Kauguru saimnieki.. tiešā ceļā stūmās uz viņu [kroga] galu..
Avoti: 7-2. sējums