Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
blāķis
blāķis -ķa, v.
1.Liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta).
Piemēri..Lība palika pie skuju blāķa pakravāt sacirstos egļu zaru sprunguļus..
2.Blīva (liela) kopa. (Liels) daudzums.
PiemēriSniega blāķi.
Avoti: 2. sējums