blāķis
blāķis -ķa, v.
1.Liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta).
Piemēri..Lība palika pie skuju blāķa pakravāt sacirstos egļu zaru sprunguļus..
- ..Lība palika pie skuju blāķa pakravāt sacirstos egļu zaru sprunguļus..
- Rāznu redzēt nevari Pat, uzkāpjot uz akmeņu blāķa..
- Grāmatu te [istabā] pārāk daudz, tās sakrautas kaudzēs gar sienu,.. pašā apakšā blāķis sadzeltējušu laikrakstu.
2.Blīva (liela) kopa. (Liels) daudzums.
PiemēriSniega blāķi.
- Sniega blāķi.
- Miglas blāķi.
- Mākoņi veļas blāķiem.
- Ieva [šķūņa] dibenā - tai siens jānoliek - citi visi pieved un piedzen pie durvīm lielus blāķus sakaltušas, sausas zāles.
- pārn. ..nākamajā acumirklī viņš [Jancis] jau laiž Marčam briesmīgi lielu, un aukstu ūdens blāķi virsū.
- pārn. Publika ar blāķi vēlās laukumam pāri..
- pārn. Aitas, ciešā blāķī saspiedušās, sitas uz vienu, uz otru pusi..
Avoti: 2. sējums