Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
blakts
blakts blakts, dsk. ģen. blakšu, s.
1.Parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku.
PiemēriGultas blakts.
  • Gultas blakts.
  • Blakšu oliņas.
  • Līdzeklis pret blaktīm.
  • Iznīcināt blaktis.
  • Saķēra [cietumnieks] kukaini un saspieda, nejauka smaka palika pie pirkstiem - blakts.
2.dsk.; zool. Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi. Šīs kārtas kukaiņi.
PiemēriŪdens blaktis.
  • Ūdens blaktis.
  • Priežu mizas blaktis.
  • Lucernas blaktis.
  • Zaļās dārzu blaktis.
Stabili vārdu savienojumiAknu blakts.
  • Aknu blakts Aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
Avoti: 2. sējums