blākšķēt
blākšķēt parasti 3. pers., blākšķ, pag. blākšķēja
blākšēt , parasti 3. pers., blākš, pag. blākšēja; intrans.; retāk
Radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriSmagi blakšķēt.
- Smagi blakšķēt.
- Pēkšņi blākšķēdams atvērās mājas logs un tanī parādījās izspūrusi vecākas sievietes galva..
- ..sniegs blākšēdams gāžas no zariem zemē...
Avoti: 2. sējums