blakšķēt
blakšķēt parasti 3. pers., blākšķ, pag. blakšķēja
blakšēt parasti 3. pers., blakš, pag. blakšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriBlakš vien, kad iet ar lielajiem zābakiem pa grīdu.
- Blakš vien, kad iet ar lielajiem zābakiem pa grīdu.
- Bullis lec pa kūti, ka blakš vien.
- Tele.. taurēja no rīta līdz vakaram.. Bet Brīviņu saimniece pati pāra reižu dienā pārskaitusies skrēja pie skuju gubas, paķēra stādaigu, un tad kūtī krietnu brīdi nelabi blakšēja..
Avoti: 2. sējums