blakšķēt
blakšķēt parasti 3. pers., blākšķ, pag. blakšķēja
blakšēt parasti 3. pers., blakš, pag. blakšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriBlakš vien, kad iet ar lielajiem zābakiem pa grīdu.
Avoti: 2. sējums