būtne
būtne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Organisms (augs, dzīvnieks), kas eksistē.
PiemēriVisu dzīvi būtņu - kā augu, tā dzīvnieku - sastāvā ir olbaltumvielas..
2.Cilvēks.
PiemēriNo nātrēm izkliboja maza būtne un, asaras rīdāma, aizgāja pa taciņu. Miķelis Priedīte ieraudzīja mazo cilvēku tad, kad tas jau brida pa arumiem.
2.1.Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
PiemēriIlze saprata, ko nozīmē Antona pēkšņā vienaldzība.. Visa viņas būtne saslējās aizvainotā lepnumā un novērsās no Antona.
3.Tēls, (iztēles) veidojums.
PiemēriFantastiska būtne.
Avoti: 2. sējums