leģenda
leģenda -as, s.
1.Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā). Mūsdienu literatūrā — sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika.
PiemēriTautas leģenda.
1.1.Reliģiska satura nostāsts (piemēram, svētā dzīves apraksts).
Piemēri..evaņģēliju leģendas par Kristu satur daudz patapinājumu no pirmskristietības reliģiju mītiem..
1.2.poēt. Izcils vēsturisks notikums un atmiņas, nostāsti par to.
PiemēriTās ir revolūcijas gadsimta leģendas, kad cilvēka griba Ir stiprāka par visstiprāko nelaimi. Par nelietību un naidu.
2.Izdomāts, nepatiess stāsts (par ko), izdomājums, nepatiesība.
PiemēriJa vācieši nezinātu, kas viņš ir, tad būtu nozīme izdomāt kādu ticamu leģendu un ielaisties ar viņiem valodās.
2.1.Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu).
PiemēriAtlētu atlēts, krievu un padomju cīņas skolas slavas kaldinātājs Ivans Poddubnijs atstājis par sevi daudzas leģendas.
2.2.pārn. Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums. Tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
PiemēriOzolnieks [priekšnieks] kolonistiem ir kļuvis par leģendu. ..Daži darbinieki mēģina apgalvot, ka priekšnieka panākumi slēpjoties tikai viņa stājā un dārdošajā basā. ..Bet ar to vien nekas nebūtu panākts..
3.Paraksts, paskaidrojums (kartei, plānam, attēlam).
PiemēriKartes leģenda.
4.Uzraksts (uz monētas, medaļas u. tml.).
PiemēriMonētas leģenda.
Avoti: 4. sējums