iezvanīties
iezvanīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt.
PiemēriPie durvīm iezvanījās zvans.
- Pie durvīm iezvanījās zvans.
- Spalgi iezvanījās telefons.
- Kad iezvanījās tālrunis, viņa nesteigdamās pacēla klausuli un atbildēja..
- pārn. Viegli, maigi, naksnīgi iezvanās kļavas.
1.1.pārn. Dzidri, viegli ieskanēties (parasti par stikla, porcelāna, sīkiem metāla priekšmetiem).
PiemēriKārlis triec ar dūri pa galdu, ka iezvanās trauki.
- Kārlis triec ar dūri pa galdu, ka iezvanās trauki.
- Lielais atslēgu saišķis direktora rokās iezvanās.. Noskrapst atslēgas, un es vēl ilgi domāju, cik labi, ka šis skanošais atslēgu saišķis ir īsta saimnieka rokās.
Avoti: 3. sējums