iezvanīties
iezvanīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt.
PiemēriPie durvīm iezvanījās zvans.
1.1.pārn. Dzidri, viegli ieskanēties (parasti par stikla, porcelāna, sīkiem metāla priekšmetiem).
PiemēriKārlis triec ar dūri pa galdu, ka iezvanās trauki.
Avoti: 3. sējums