mīlulis
mīlulis -ļa, v.
mīlule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Cilvēks, ko mīl, arī lutina, lolo. Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas.
PiemēriSieviešu mīlulis.
- Sieviešu mīlulis.
- Skatītāju mīlulis.
- Skrīvera palīgs palaikam bij ļoti patmīlīgs cilvēks. Citādi gan viņš būtu sapratis, cik liela starpība bij starp viņu un bagāto meitu mīluli Rausku.
- Visām [fabrikas] uzraudzēm savas mīlules, [ziņu] pienesējas un apmelotājas..
- «Jums [audzinātājai] bērnu vidū ir mīluļi, pret kuriem jūs izturaties rūpīgāk...»
- ..vienīgajam dēlam [ģimenē] un mīlulim nekas netiek liegts..
1.1.Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams.
PiemēriKaķēns ir melni balts, piemīlīgs un ar mazu viltībiņu, un no tā viegli var iznākt īsts mīlulis Dziesmu mājās, kam, tāpat kā Litai, puse nedarbu piedodami.
- Kaķēns ir melni balts, piemīlīgs un ar mazu viltībiņu, un no tā viegli var iznākt īsts mīlulis Dziesmu mājās, kam, tāpat kā Litai, puse nedarbu piedodami.
- Klāra - Amazones papagaiļa mātīte - ir ļoti dārgs putns. Tomēr putnu pārdevējs.. ne par kādu naudu negrib šķirties no savas mīlules.
1.2.Priekšmets (parasti rotaļlieta), kas izraisa sevišķu patiku.
PiemēriPirmais darbs bija leļļu stūrīša likvidācija. Vēl pirms brauciena viņa šķīrās no savām mīlulēm, saucot katru savā jocīgā vārdā..
- Pirmais darbs bija leļļu stūrīša likvidācija. Vēl pirms brauciena viņa šķīrās no savām mīlulēm, saucot katru savā jocīgā vārdā..
- ..pieci gadi vecai meitenei bija mīlulis - nobružāts plīša zilonēns. Ejot pastaigā, meitene to dažkārt ņēma līdz, vakarā ņēma gultā.
Avoti: 5. sējums