trīt
trīt trinu, trin, trin, pag. trinu; trans.
1.Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa.) kļūst ass vai asāks. Asināt.
PiemēriTrīt cirvja asmeni.
1.1.Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
PiemēriKaķis trin nagus pret koka stumbru.
2.Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
PiemēriTrīt seju ar dvieli.
2.1.Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu. Berzt (2).
Piemēri..ar.. cītību viņa slaucīja šķīvjus, trina arī vēl tad, kad tie jau bija pavisam sausi.
2.2.pārn.; sar. Deldēt.
PiemēriPirms dienesta ar personisko pēcpusi nev pārāk cītīgi trinis solu Politehniskajā institūtā. O, augstākā izglītība?! Daļēji!
Stabili vārdu savienojumiTrīt mēli. Trīt zobus.
Avoti: 7-2. sējums