triumfēt

triumfēt [tri-umfēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.

1.Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru. Gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.

PiemēriSlavenā K. Kaizere šoreiz triumfē trijos kilometros.

1.1.Būt pārākam. Paust pārākumu.

Piemēri«Nezinu,» Valda atteic.. - «Neviens jūs nekā nezināt,» tante triumfējot rezumē.

Avoti: 7-2. sējums