trīties
trīties trinos, trinies, trinas, pag. trinos; refl.
1.parasti 3. pers. Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze (par priekšmetiem.). Berzties (1).
PiemēriLedus plosts slīdēja tālāk, jūra šņāca un sāka viņa malas postīt. Gabals pēc gabala atsprāga, peldēja līdz un trinās gar lielā gabala malām.
2.Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Berzties (2).
PiemēriIveta joprojām trinās gar vecomāti un neuzticīgi blenza caur pieri.
2.1.Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
PiemēriUpīšu Mārtiņš visu laiku trinās uz sola: runāt, runāt tagad vajadzēja, citādi izskatās tā, it kā nevar vien sagaidīt, kamēr izmaisa [groku].
2.2.Uzturēties ļoti tuvu (pie kā).
PiemēriLabu brīdi trinos gar veikala leti, acīm inventarizēdams trūcīgi dekorētos plauktus..
3.Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties. Berzties (3).
PiemēriBoriss nesteigdamies un tāds kā īgns nokāpj no savas kojas. Tāpat sporta biksītēs ilgi mazgājas un trinas.
Avoti: 7-2. sējums