triumfs
triumfs [tri-umfs] -a, v.
1.vēst. Senajā Romā – karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
PiemēriTriumfa gājiens.
- Triumfa gājiens.
2.Izcils panākums, izcila uzvara. Pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
PiemēriVisu mūžu esmu svārstījusies starp galējībām, taustījusies no tukšuma uz piepildījumu, no gandarījuma uz vilšanos, no izmisuma uz triumfu un no apskurbuma uz paģirām.
- Visu mūžu esmu svārstījusies starp galējībām, taustījusies no tukšuma uz piepildījumu, no gandarījuma uz vilšanos, no izmisuma uz triumfu un no apskurbuma uz paģirām.
- Par līksmo, teatrālas spēles formā veidoto.. izrādi domas dalījās, taču Jens bija Kārļa Sebra neapstrīdams triumfs.
- Šefs: Toreiz tu atbrauci cietuma karietē - un tas bija nepatīkami tev. Tagad tas nav patīkami nācijai, un tāpēc tu atgriezīsies triumfa braucienā.
- pārn. ..tobrīd, redzot zivs triumfu pār viņu, večukā pamodās spīts..
- pārn. ..optimisti sacītu, ka viņa ir gaišs pierādījums iespējai augstu uzlidot arī no paša dziļākā posta un pat eksistenci apdraudošos apstākļos izķepuroties uz zaļa zara, tādējādi apliecinot labā triumfu pār ļauno..
Stabili vārdu savienojumiTriumfa arka.
- Triumfa arkaarhit. — Memoriāla celtne - brīvi stāvoši vārti ar vienu vai trim ieejas ailām. Arka starp baznīcas vidusjomu un altāra daļu.
Avoti: 7-2. sējums