Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
triumvirāts
triumvirāts [tri-umvirāts] -a, v.; vēst.
Senajā Romā — trīs personu kolēģija, ko iecēla vai ievēlēja īpašos valsts amatos. Trīs politisku darbinieku vai karavadoņu savienība augstākās varas sagrābšanai.
PiemēriTikās trīs izcili cilvēki: pazīstamais fiziķis un matemātiķis Ernsts Abe, universitātes mehāniķis Kāris Ceiss - Abes gara radinieks konstruēšanā un tehnoloģijā un Oto Šots ar savu speciālo stikla produkciju. Šis triumvirāts pārvērta Ceisa fabriku par pasaulslavenu uzņēmumu jau pagājušajā gadsimtā.
Avoti: 7-2. sējums