Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
deldēt
deldēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Pieļaut, būt par cēloni, ka dilst.
PiemēriDeldēt apavus.
  • Deldēt apavus.
  • ..[saimnieks] teica, ka viņš gan nesākšot savus riteņus deldēt, tādu gabalu braucot, pie tam vēl pa akmeņainu ceļu.
  • «..jau tā tavu riteni [velosipēdu] par daudz esmu deldējusi,» Mirdza atvainodamās atteica.
  • Āmura kāts bija padilis, bet gluds kā nopulēts. Acīm redzot, to ilgi bija deldējušas un gludinājušas cilvēku plaukstas.
  • pārn. Bads deldēja miesas un centās nomākt arī apziņu.
Stabili vārdu savienojumiMēli deldēt. Veltīgi deldēt slieksni.
2.Mazināt, arī likvidēt, iznīcināt.
PiemēriIk mēnesi deldēt parādu.
  • Ik mēnesi deldēt parādu.
2.1.Mazināt (pārdzīvojumu, nelaimi, slavu, vainu u. tml.).
PiemēriAizvadītās dienas bija deldējušas apvainojumu asumu..
  • Aizvadītās dienas bija deldējušas apvainojumu asumu..
  • ..«Iljā Muromietī» varonis iet cīņā, lai spētu celt «zemes smagmi», deldēt visas pasaules bēdu..
  • Kareivju slavu nedeldēs rūsa, Strēlniekus mūžam varoņus sauks.
Avoti: 2. sējums