Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
gādnieks
gādnieks -a, v.
gādniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; pareti
Cilvēks, kas gādā, rūpējas (par kādu). Apgādnieks.
Piemēri«Grūts liktenis, kad visai ģimenei jāiztiek no tā, ko viens gādnieks nopelna ar saviem pieciem pirkstiem,» viņa nopūtās.
  • «Grūts liktenis, kad visai ģimenei jāiztiek no tā, ko viens gādnieks nopelna ar saviem pieciem pirkstiem,» viņa nopūtās.
  • Viņš raugās pasaulē, viņš saprast sāk, ka strādnieks Ir visa ražotājs un visas tautas gādnieks.
  • «Vai nu mēs nezinām, kas ir mūsu māte un gādniece?...»
Avoti: 3. sējums