gādīgs
gādīgs -ais; s. -a, -ā
gādīgi apst.
1.Tāds, kas rīkojas, lai nodrošinātu (kādu) ar dzīvei nepieciešamo. Tāds, kas gādā, rūpējas.
PiemēriGādīgs tēvs.
- Gādīgs tēvs.
- ..viņa ir gādīga un rūpīga māte savām meitām..
- «Iekod nu!» un gādīgā, vecmāmuļa noliek mazmeitai priekšā čauganu maizīti.
- Katrai gādīgai vāvermātei jau laikus sagatavotas vairākas ligzdas.
- pārn. ..viņa Knislim uzbāza galvā siltu ziemas cepuri. Knislis pasmaidīja. Pirmo reizi viņš sajuta Dzidras gādīgās rokas.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri«Vai [lapsenes] stipri sakoda?» Pičs gādīgi apvaicājās.
- «Vai [lapsenes] stipri sakoda?» Pičs gādīgi apvaicājās.
- Skaidrīte gādīgi pārģērbj savu lelli..
Avoti: 3. sējums