gādība
gādība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → gādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņš [zēns] slimo ar sirdi. Tas nozīmē, ka viņam jo sevišķi vajadzīga mātes gādība, mātes siltums.
- Viņš [zēns] slimo ar sirdi. Tas nozīmē, ka viņam jo sevišķi vajadzīga mātes gādība, mātes siltums.
- Es nejūtu ap sevi rūpību un gādību, kas man nepieciešama, lai rastos iedvesma.
- pārn. ..tulpes sīpols.. pusaizsnaudies atdodas zemes siltumam un gādībai.
Avoti: 3. sējums