Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gadinieks
gadinieks -a, v.
gadiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; vēst.
Kalps vai kalpone, kas pēc līguma strādā visu gadu (pie saimnieka).
PiemēriNeviens puisis, ne meita, ne vasarnieks, ne gadinieks, ne nedēļnieks, ne dieninieks labprāt pie Ķideniem nenāca.
Avoti: 3. sējums