ieķerties
ieķerties -ķēros, -ķeries, -ķeras, pag. -ķēros; refl.
1.Cieši satvert ar rokām, pirkstiem.
PiemēriIeķerties matos.
1.1.Cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) — parasti par dzīvniekiem.
PiemēriDzenis.. turpina savu kalšanas darbu: ieķēries saviem asajiem nagiem stumbra mizā.., viņš dauza ar kaltveidīgo knābi..
1.2.Virzoties (kam pāri, garām u. tml.), pieķerties, iesprūst (kur iekšā) — parasti par dzīvniekiem.
PiemēriMuša, neuzmanīgi lidodama, ieķērusies tikko saskatāmajā [zirnekļa] audumā.
1.3.Par priekšmetiem, vielām.
PiemēriZaros ieķēries sniegs.
2.sar. Iemīlēties.
PiemēriViņš.. bija ieķēries tai Kreiļa Grietelē...
Stabili vārdu savienojumiIeķerties brunčos.
2.1.Ļoti pieķerties (piemēram, īpašumam).
PiemēriIeķerties savā zemes gabalā.
Avoti: 3. sējums