ieķērkties
ieķērkties -ķērcos, -ķērcies, -ķērcas, pag. -ķērcos; refl.
1.Iesākt ķērkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
PiemēriVārna tupēja savā nodabā priedes zaros, reizēm ieķērcās, purinājās un knosījās.
- Vārna tupēja savā nodabā priedes zaros, reizēm ieķērcās, purinājās un knosījās.
- Šad un tad, nejauki ieķērkdamās, pašaujas gar logu no sila atskrējusi pūce.
- Te uzreiz vista, padzirdusi vecmātes [vecāsmātes] balsi, tā paklusām ieķērcās.
1.1.sar. Ķērcošā balsī ierunāties, arī iekliegties.
Piemēri«Rokas augšā!» kāds ieķērcās..
- «Rokas augšā!» kāds ieķērcās..
Avoti: 3. sējums