ieķept
ieķept parasti 3. pers., -ķep, pag. -ķepa; intrans.
1.Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) — par ko mīkstu, lipīgu.
PiemēriSniega pikas ieķepa koku zaros.
1.1.Tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
PiemēriKartupeļu tikpat kā neredz - tie.. ieķepuši vārpatas piestīgotās velēnās.
Avoti: 3. sējums