Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ieķēpāt
ieķēpāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; sar.
1.Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu).
PiemēriKad ieliek abuliņu [āboliņu] un tad uznāk lietus, tad jāsaka: ieķēpāja vien, nekā nedabūja padarīt.
2.Nemākulīgi, nekārtīgi iestrādāt, ievietot (kur iekšā).
PiemēriĶieģeļi mūrī šā tā ieķēpāti.
3.Iejaukt (nevēlamā situācijā).
PiemēriReiz viens pasažieris lika pat aizvest uz autoinspekciju pārbaudīt, vai neesmu ieņēmis simt gramus. Gandrīz par neko ieķēpāja nepatikšanās.
Avoti: 3. sējums