Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ieķēpāt
ieķēpāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; sar.
1.Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu).
PiemēriKad ieliek abuliņu [āboliņu] un tad uznāk lietus, tad jāsaka: ieķēpāja vien, nekā nedabūja padarīt.
  • Kad ieliek abuliņu [āboliņu] un tad uznāk lietus, tad jāsaka: ieķēpāja vien, nekā nedabūja padarīt.
2.Nemākulīgi, nekārtīgi iestrādāt, ievietot (kur iekšā).
PiemēriĶieģeļi mūrī šā tā ieķēpāti.
  • Ķieģeļi mūrī šā tā ieķēpāti.
3.Iejaukt (nevēlamā situācijā).
PiemēriReiz viens pasažieris lika pat aizvest uz autoinspekciju pārbaudīt, vai neesmu ieņēmis simt gramus. Gandrīz par neko ieķēpāja nepatikšanās.
  • Reiz viens pasažieris lika pat aizvest uz autoinspekciju pārbaudīt, vai neesmu ieņēmis simt gramus. Gandrīz par neko ieķēpāja nepatikšanās.
Avoti: 3. sējums