iela
iela -as, s.
1.Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās.
PiemēriAsfaltēta iela.
Stabili vārdu savienojumiIelu cīņas. Ielu dzelzceļš.
1.1.Brauktuve šādā joslā.
PiemēriNo kreisās puses plūst tā [demonstrantu] straume... Visa platā iela ir pilna no vienas malas līdz otrai - galva pie galvas; reizēm it kā paplēšas vēl un aizņem trotuāru.
1.2.Šāda josla kopā ar celtņu rindām gar to.
PiemēriDzīvot Ļeņina ielā.
Stabili vārdu savienojumiIelu komiteja.
2.ģen.: ielas, arī ielu, adj. nozīmē Tāds, kas darbojas, noris ārpus telpām, parasti šādā satiksmei paredzētā joslā.
PiemēriIelas muzikanti.
2.1.Tāds, ko valkā, lieto ārpus mājas (par apģērbu, apaviem u. tml.).
PiemēriIelas kostīms.
2.2.pārn. Tāds, kas neatbilst sabiedriskās dzīves normām. Piedauzīgs, vulgārs.
PiemēriMirabo: Katrs ielas puika var Mirabo mest dubļus acīs - neviena roka nepacelsies aizstāvēt viņu.
Stabili vārdu savienojumiIelas meita (retāk sieviete).
3.pareti Grēda (parasti malkas, kokmateriālu).
PiemēriSakrautas garas ielas malkas.
Stabili vārdu savienojumiIzmest (arī izsviest) uz ielas. No ielas. Uz ielas.
Avoti: 3. sējums