Paplašinātā meklēšana

Meklējam iela.

Atrasts vārdos (129):

Atrasts vārdu savienojumos (12):

Atrasts skaidrojumos (2140):

Ar (vienu, arī vienu vienīgu) rāvienu, arī (vienā) rāvienā, arī uz rāviena (rāvienu) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas.
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm.
Ciets agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte.
Šķidrs agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums.
tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas.
celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam). Pamatlicējs.
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
Rāmja antena Antena, kas sastāv no liela izmēra rāmjveida induktivitātes spoles.
sulfadimezīns Antibakteriāla zāļu viela.
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
imūnviela Antiviela.
kamols Apaļš (vielas, masas) veidojums, pika.
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu.
Ugunsdzēsības aparāts Aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu.
drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas.
piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) viela, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
Maizes klēts Apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas.
Maizes klēts Apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas.
kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas.
pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu.
hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus.
pusliels Aptuvens liela vidus.
kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā.
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Samaisīt.
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku). Iebarot (2).
nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu.
Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgu vielas kārtu pārklāta metāla plāte, uz kuras pārnes zīmējumu.
izmocīties Ar lielam grūtībām izkļūt cauri caur (ko).
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā). Arī ielauzties (4).
plastikāts Ar plastikāciju, plastifikāciju iegūta viela, materiāls.
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrā dāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
ražot Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas).
nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
iedragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu ielauzt (2).
saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu). Ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
dinamīts Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
benzoskābe Aromātiska skābe, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā.
inhalēt Ārstnieciskā nolūkā ieelpot (vielas).
Ādas raudze Ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
ērkšķis Asa lapas pielape vai vasas pārveidne.
skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
hemoglobīns Asins krāsviela, ko satur sarkanie asinsķermenīši.
mangostāns Asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ar saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes.
dezinficēt Atbrīvot (priekšmetus, vielas, teritoriju) no mikroorganismiem.
separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu). Veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanas (no kādas vielas).
garšot Atgādināt (kādas citas vielas, produkta) garšu.
Radioaktīvie atkritumi Atkritumi, kas rodas, apstrādājot radioaktīvās vielas.
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Arī trīcēt (1).
Justies kā uz nāvi notiesātam Atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
izlidot Ātri izvirzīties (par vielas daļiņām).
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu). Nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai). Istaba.
celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī.
kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika. Kukurznis.
kristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
nokristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas).
elektrofotogrāfija Attēlu iegūšana, izmantojot vielas fotovadītspēju.
molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
Normāla koncentrācija Attiecība starp izšķīdinātās vielas ekvivalentu daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām). Bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
endosperma Audi (augu sēklās), kuros uzkrājas barības vielas.
korķaudi Audi, kuros ir korķviela.
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela.
garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
miecētājaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas. Miecaugi.
miecaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas. Miecētājaugi.
ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
Krāsu augs Augs, kuru izmanto krāsošanai. Augs, no kura iegūst krāsvielas.
humuss Augsnes trūdvielas.
fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Lielainums.
virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai).
uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
lūksne Augu audu komplekss, kas ietilpst vadaudu sastāvā un vada organiskās vielas.
dievkrēsliņi Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi, kas satur indīgas vielas.
palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
saime Augu kopums (kādā teritorijā, vietā). Neliela audze.
miecmiza Augu miza, no kā iegūst miecvielas. Miecētājmiza.
miecētājmiza Augu miza, no kā iegūst miecvielas. Miecmiza.
lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja.
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
dozators Automātiska ierīce, ar ko mērī noteiktu vielas daudzumu.
nobailes Bailes (parasti nelielas).
variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī. Amonija hlorīds.
levoglukozāns Balta kristāliska viela, ko izmanto polimēru sintēzēs.
kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu.
Nātrija hidroksīds Balta, kristāliska viela, kas gaisa klātbūtnē izplūst un ko izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
borskābe Balta, kristāliska viela.
Nātrija hidrogēnkarbonāts Balta, kristāliska, pulverveida viela. Dzeramā soda.
guba Berama materiāla, beramas vielas kaudze.
knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķusilīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
keramzītbetons Betons, kura pildviela ir keramzīts.
varžukrupis Bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums. Viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru.
vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli, degvielu.
tiazols Bezkrāsaina šķidra viela (bioloģiski aktīvu vielu, krāsvielu sastāvā) ar raksturīgu smaržu.
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela. Ortofosforskābe.
benzīns Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas.
tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
pogonofori Bezmugurkaulnieki, kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
sabiezinātība Biezuma pakāpe (vielai).
oža Bioloģiska norise cilvēka vai dzīvnieka organismā - apkārtējā gaisā esošu vielu uztvere. Spēja uztvert šādas vielas.
adrenalīns Bioloģiski aktīva viela, kas veidojas galvenokārt virsnieru dziedzerī.
hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri.
mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma liakā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās.
ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
balastviela Blakus viela (kādā vielu maisījumā).
klānis Blīva (liela) kopa, liela kaudze. Blāķis.
blāķis Blīva (liela) kopa. (Liels) daudzums.
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido skrimšļu šūnas un šūnstarpu viela.
ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdens nelaime.
Ūdens nelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdensnelaime.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
trinitrofenols Brizanta sprāgstviela - gaišdzelteni kristāli. Pikrīnskābe.
bruģis Bruģēta braucamā daļa (piemēram, ielai, ceļam).
umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu. Attiecīgā krāsa.
sēpija Brūna krāsviela, ko iegūst no šī gliemja tintes dziedzera vai sintēzē.
sargasi Brūnaļģu ģints, kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas. Šīs ģints aļģes.
Ķīmiskā bumba Bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
Ķīmiskā bumba Bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
strāvot Būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām).
plosīties Būt lādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
izkausēt Būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
kausēt Būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra.
nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
noņemt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti vielas kārta) atdalās.
izgulsnēt Būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām).
panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
patērēt Būt tādam, kura darbībai nepieciešam? kas (piemēram, viela, enerģija).
saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
izdalīt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplūst (parasti kāda viela) - par organismu, orgāniem.
Turēties kā vīram Būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums. Arī viela, materiāls.
skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma.
pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
cielaviņa Cielava.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
mākonis Ciešs (kā neliela) kopums.
mākulis Ciešs (kā neliela) kopums.
pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums. Viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai.
feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība.
vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai.
pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā).
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
rags Ciets ragvielas izaugums (uz dažu dzīvnieku galvām).
veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums.
mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
pērtiķcilvēks Cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem.
zvaigzne Cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē).
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē). Cilvēks, kam ir liela pieredze (piemēram, kādā darbā).
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
balsts Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
lutausis Cilvēks, kam ir lielas, atliekušās, atkārušās ausis.
uguns Cilvēks, kam ir raksturīga liela aizrautība, dedzība, rīcības, darbības aktivitāte.
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē).
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
bagātnieks Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības. Cilvēks, kam ir daudz naudas.
komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma privāttirdzniecību.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību.
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai.
ratiņstūmējs Cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas.
pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu kapitālistiskā uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas, ko tas izmanto ekspluatācijas nolūkos.
zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē).
Cūku bēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
Cūku bēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200°C temperatūrā. Stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
žņaudzējčūska Čūsku dzimta, pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni).
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
Vara rūdas Dabiskas minerālvielas, ko var izmantot vara iegūšanai.
pirkt Dabūt (kādu) savā pusē, pielabinoties ar naudu, solījumiem u. tml.
Caurspiedīgā radiācija Daļiņu (gamma kvantu, neitronu u. tml.) plūsma, kam piemīt liela caurspiešanās spēja.
pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
masa Daudzums, arī apjoms (piemēram, vielai).
ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā. Nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
zirgskābene Dažādu sugu liela auguma skābene.
meridiāns Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu.
Debess ekvators Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslode.
Debess ekvators Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē.
Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā.
dzirkstele Degošas vai kvēlojošas vielas atsevišķa daļiņa.
ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu.
aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā).
gāze Degvielas pieplūde (iekšdedzes dzinējos).
bāka Degvielas tvertne.
cielaviņa Dem. --> cielava.
mēlīte Detaļa, elements - neliela šaura, plāna plāksne.
izolators Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes.
dezodorators Dezodorācijas ierīce vai viela.
buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
dievmaizīte Dievmaize (parasti neliela).
dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
dubultlogi Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe.
metāls Divu vai vairāku šādu vielu sakausējums. Vielas sakausējums ar citu vielu.
palaco Dižciltīgo, patriciešu dzīvojamā māja (Itālijā). Liela sabiedriska celtne (Itālijā).
blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
pūslis Dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
Apbērt ar zeltu Dot, izsniegt lielas materiālās vērtības (parasti naudu).
luteolīns Dzeltena augu krāsviela.
kolofonijs Dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B 2 vitamīns).
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
Iekšējās sekrēcijas dziedzeri Dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
dzirkste Dzirkstele (parasti liela).
spurainis Dzīvnieks, kam ir (parasti lielas, asas) spuras.
lutausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis.
susuris Dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki (piemēram, mazais susuris, lielais susuris, meža susuris, dārza susuris).
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu. Dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
nams Dzīvojamā (parasti liela, daudzstāvu) māja (parasti pilsētā).
parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
vinegrets Ēdiens - sīki sagrieztu dārzeņu, gaļas vai zivju maisījums, kam pievienotas piedevas, garšvielas.
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām. Launags (1). Neliela uzkoda starp pusdienām un launagu.
saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas. Saldais ēdiens.
Saldais ēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas. Saldēdiens.
pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo lieldienās.
uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas).
pikrīnskābe Eksplozīva, indīga viela - dzelteni kristāli.
kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.
mats Elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
mats Elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas. Arī latviešu tautības vasalis.
pepsīns Ferments, kas atrodas kuņģa sulas sastāvā un skābā vidē sašķeļ olbaltumvielas.
filtrāts Filtrējot iegūta viela.
cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība - spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
Dispersa sistēma Fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā).
vadītājs Fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas (ko) vada (4).
elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu.
saražot Fizioloģiskā procesā radīt (ko, piemēram, vielas, augļus) lielākā daudzumā. Fizioloģiskā procesā radīt (kā, piemēram, vielu, augļu lielāku daudzumu).
ražot Fizioloģiskā procesā radīt (vielas) - par organismu, tā daļām.
pterodaktils Fosils lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
pārstrādāt Funkcionējot pārveidot (ko, parasti vielas) - par organismu, tā daļām.
migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
karburācija Gaisa un šķidrās degvielas optimāla degmaisījuma veidošana iekšdedzes motoru barošanai.
velkme Gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.).
uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas.
portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu, pāriem.
diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē).
smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm.
polioencefalīts Galvas smadzeņu pelēkās vielas iekaisums.
metropole Galvaspilsēta. Arī liela kādas teritorijas pilsēta (attiecībā pret citām pilsētām).
pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda vielas daudzuma, apjoma) sastāvdaļa.
pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (vielas, organisma) sastāva daļa.
strēle Garens, šaurs (gāzu, miglas, sīku cietas vielas daļiņu) veidojums.
Sūra garša Garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Skāba garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Salda garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Sīva garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Sāļa garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Rūgta garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
kapers Garšviela - marinēti kaperkrūma ziedpumpmi vai sālīti nenobrieduši augļi.
vaniļa Garšviela, ko iegūst no šā koka pākšveida augļiem.
sinepe Garšviela, ko iegūst no šī auga sēklām.
vakuums Gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu. Arī telpa, kurā nav vielas.
grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
gāze Gāzveida indīgā kaujas viela.
deggāze Gāzveida viela, gāzu maisījums, kas spēj degt.
foliants Grāmata pusloksnes formātā. Bieza, liela formāta grāmata.
iegraut Graujot [1] (1) ielauzt.
griezums Griežot veidota (parasti neliela) skulptūra.
kritenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās).
nags Grūtums, liela piepūle.
romāncements Hidrauliska Javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas temperatūru (dabaszinātnēs līdz 19. gadsimta sākumam).
vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu.
Ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai).
asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas.
plastometrs Iekārta vielas plastiskuma mērīšanai.
plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai.
plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai.
kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju.
jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu.
ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā). Iezagties, ielavīties.
replika Iekritiens, arī īss motīvs vai neliela frāze (skaņdarbā).
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne.
līnija Iela, arī ielas viena puse, retāk ceļš.
sāniela Iela, kas atzarojas no galvenās, lielākās ielas.
salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
dzirnas Ierīce (kādas vielas) sasmalcināšanai.
dzirnavas Ierīce (kādas vielas) sasmalcināšanai.
nostādinātājierīce Ierīce (šķidruma, tā vielas daļiņu) nostādināšanai.
ozonators Ierīce ozona iegūšanai no gaisa skābekļa. Ierīce (vielas, vielu maisījuma) apstrādei ar ozonu.
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru.
areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
filtrs Ierīce, arī viela, kas laiž cauri vai aiztur noteikta veida starus, strāvas, daļiņas.
vācele Ierīce, iekārta, tās daļa (kā, parasti gāzu, eļļas, sīku vielas daļiņu) savākšanai, arī uztveršanai. Arī savācējs (2).
jaucējs Ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu.
karburators Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas optimālo degmaisījumu karburatormotora darbībai.
bumba Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis un kura paredzēta nomešanai no lidaparāta vai kuģa.
aizturētājs Ierīce, priekšmets, viela u. tml., kas aiztur (ko).
zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
birojs Iestāde (parasti neliela). Nodaļa (iestādē, uzņēmumā).
iešļircinājums Iešļircināma viela, parasti medikaments.
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
aptvert Ietvert sevī (parasti liela daudzumu, arī ko plašu).
uzņemt Ievadīt (barības vielas u. tml.) organismā (par augiem, to daļām).
centrs Ievērojama apdzīvota vieta (piemēram, liela pilsēta).
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
Metamorfizētie ieži Ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem.
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
izmocīties Ilgāku laiku paciest lielas grūtības.
magazīna Ilustrēts (parasti neliela formāta) periodisks izdevums ar izklaidējošu vai pamācošu saturu.
Pasīvā imunitāte Imunitāte, ko organisms iegūst pēc antivielas ievadīšanas.
metilspirts Indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu.
difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku.
tabūns Indīgā kaujas viela - šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu.
Asaru gāze Indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu.
rīcins Indīga olbaltumviela, ko satur šī auga augļi.
iprīts Indīga viela - smags, parasti tumšbrūns, eļļains šķidrums, kas ož pēc ķiplokiem vai sinepēm.
luizīts Indīga viela - tumši brūns eļļains šķidrums ar nepatīkamu, kairinošu smaku.
solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai).
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires.
neitrīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes.
nitroglicerīns Indīga, dzidra, eļļaina, eksplozīva viela.
toksīni Indīgas vielas, kuras izdala patogēnās baktērijas, arī daži dzīvnieki, augi.
heksahlorāns Insekticīds - gaiša, kristāliska viela.
priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu. Plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas). Arī ievads.
kamermūzika Instrumentālu vai vokālu skaņdarbu kopums nelielam izpildītāju sastāvam.
vītņgaldiņš Instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem.
Bioloģiskie cimdi Īpaša aizsargviela, ko uzziež rokām, lai pasargātu tās darbā no kaitīgu vielu iedarbības.
siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību. Sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus.
sakarsējamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1).
skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4).
spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas).
spīdība Īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu.
sadalāmība Īpašība, spēja (parasti vielai) sadalīties, tikt sadalītam.
vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
gamašas Īsi zābaki ar gumijota auduma ielaidumiem sānos.
blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
pāraugt Izaugt tik lielam, ka (valkājamais apģērbs) kļūst par mazu.
krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Izkrāsoties.
krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
iztvaicēt Izdalīt tvaiku veidā (ko no vielas).
koksne Izejviela, ko iegūst no nozāģētu koku stumbriem, retāk no zariem, saknēm.
sākviela Izejviela, sākotnējā viela (kādā procesā).
jēlviela Izejviela.
iesaistīt Izmantot (kādā norisē, procesā, piemēram, dabas bagātības, vielas).
gabarīts Izmērs (parasti lielam priekšmetam). Arī lielums, apjoms.
pamežģījums Izmežģījums, kad locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela.
pamežģīt Izmežģīt tā, ka locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela.
kabinets Izolēta, neliela viesu telpa (piemēram, restorānā).
(Sa)stindzināt sirdi Izraisīt (ļoti lielas) bailes.
Sastindzināt sirdi Izraisīt ļoti lielas bailes.
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, metālkeramika.
metālkeramika Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, pulvermetalurģija.
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārvērst (1).
sabriest Izveidoties, kļūt lielam, spēcīgam (par parādībām dabā).
izčiept Izzagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
sažaut Izžaut (ko) lielākā daudzumā. Izžaut (kā lielaku daudzumu).
Mati ceļas (arī slienas) stāvu (biežāk stāvus) Ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu citai, parasti šķidrai, vielai). Iemaisīt (1).
Jauktā java Java, kurā ir dažādas saistvielas (piemēram, cements un kaļķi).
vertikāls Jebkurš lielais debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu un nadīru.
tāfele Kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā.
Ģeogrāfiskais garums Kādas vielas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
titrs Kādas vielas koncentrācija noteiktā šķīduma tilpuma vienībā.
toksikoze Kaitīga (piemēram, vielas) iedarbība uz organismu.
žiklers Kalibrēts urbums mašīnas barošanas sistēmā degvielas dozētai padevei.
potaša Kālija karbonāts - balta higroskopiska viela.
izvadkanāls Kanāls (parasti kādas vielas) izvadīšanai (no organisma, orgāna u. tml.).
Kancerogēniskās vielas Kancerogēnās vielas.
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo.
sīkpilsonis Kapitālismā - neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
finansists Kapitālists, kas nodarbojas ar liela mēroga naudas darījumiem.
grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
kauss Karote smelšanai (parasti liela).
spoguļkarpa Karpa, kurai ir raksturīgas lielas, retas, spīdīgas zvīņas.
nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru.
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piemēram, iezim, vielai, veidojumam).
izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu).
kapela Katoļu vai anglikāņu baznīca (parasti neliela). Mājas baznīca (pilīs, muižās u. tml.).
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem).
Zoba cements Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
Zoba cements Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas.
izkausēt Kausējot iegūt (metālu) no rūdas vai citas izejvielas.
izkausēt Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
sakausēt Kausējot panākt, ka (divas vai vairākas vielas) savienojas, izveido viendabīgu maisījumu.
taustiņš Klaviatūras, tastatūras elements - neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
izlept Kļūt izlutinātam. Kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums).
sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
saglumēt Kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
klāties Kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela).
sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Arī sprēgāt (2).
sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, lielam (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
atomdegviela Kodoldegviela.
atomsprāgstviela Kodolsprāgstviela.
vītols Kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, vītoli, apses).
snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
aerosols Koloidāla sistēma, kas sastāv no gāzes un sīkām cietas vai šķidras vielas daļiņām.
deviācija Kompasa magnētadatas novirze no meridiāna līnijas lielas dzelzs masas ietekmē.
lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm.
pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
oratorija Koncertizpildījumam paredzēts lielas formas skaņdarbs ar dramatisku sižetu korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim.
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
komplekss Kopums (vielām, dabas parādībām u. tml.), kas veido vienību, veselumu. Vielas, dabas parādības u. tml., kas veido vienību, veselumu.
saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība. Arī, parasti liela, ģimene.
smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
krāšļi Kosmētikas līdzekļi, kas satur krāsvielas.
rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā. Tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piemēram, pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
anilīnkrāsas Krāsas, kuru pagatavošanai lieto anilīnu. Organiskas krāsvielas.
pernica Krāsu saistviela, ko iegūst no žūstošām augu eļļām vai to aizstājējiem un kas pēc sacietēšanas veido plānu, elastīgu plēvi.
briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai.
Akvareļa krāsa Krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas.
Akvareļa krāsa Krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas.
alizarīns Krāsviela, ko iegūst no madaru saknēm vai izgatavo sintētiski.
krāsojums Krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz kādas sejas daļas).
Dabiskās krāsvielas Krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
Dabiskās krāsvielas Krāsvielas, ko iegūst no augu valsts izejvielām.
kristāls Kristāliskas vielas atsevišķa daļiņa, atsevišķs gabals.
kristālhidrāts Kristālisks vielas savienojums ar kristalizācijas ūdeni.
sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
muduris Krokots ielaidums (apģērba gabalā).
sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti, beramas vielas, šķidras vielas slēgtā tarā.
apkūlības Kulšanas darbu nobeigums. Tam sekojošais mielasts, svinības.
Vēstures piemineklis Kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
Vēstures piemineklis Kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
Tehniskās kultūras Kultūras, no kurām iegūst izejvielas rūpniecībai.
Tehniskās kultūras Kultūraugi, no kuriem iegūst izejvielas rūpniecībai.
sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts - melnu vielas daļiņu kopums. Šo daļiņu nosēdumi.
virpuļkustība Kustība, kurā (šķidruma vai gāzes) neliela daļa ne vien atrodas virzē, bet arī rotē ap momentāno rotācijas asi.
Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim krītot uz zemi no neliela augstuma vakuumā.
laidars Kūts (parasti liela).
volumetrija Kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir šķidras vai gāzveida vielas tilpuma mērīšana.
patoss Kvēla jūsma, aizgrābtība. Ļoti liela pacilātība.
magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
Indiferenta viela Ķīmiska viela, kas ir klāt ķīmiskā reakcijā, bet tajā nepiedalās.
sērs Ķīmiskais elements - cieta, trausla, dzeltena viela.
sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam).
sāls Ķīmisks savienojums - kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles.
palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība. Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi. Mācību stunda.
Pussabrukšanas periods Laikposms, kurā caurmērā puse no sākotnējiem attiecīgās radioaktīvās vielas atomiem sabrūk.
mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi). Laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai.
nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē). Arī liela nelaime.
lektīra Lasāmviela.
rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana. Rušināmaugi.
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu).
zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas).
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.).
gaisakuģis Lidaparāts (parasti liela lidmašīna, liels aerostats).
triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta aviācijas degvielas transportēšanai un citu lidaparātu nodrošināšanai ar degvielas krājumiem, to papildināšanai lidojuma laikā.
plaudis Līdz 60 centimetriem gara karpu dzimtas saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas.
mērdēklis Līdzeklis (parasti viela) nonāvēšanai.
surogāts Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs.
bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
armāda Liela (kara kuģu, tanku, artilērijas vai lidmašīnu) vienība, kas darbojas saskaņoti.
kataklizma Liela (parasti dabas) katastrofa.
vāls Liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā. Mutulis (1).
pavārnīca Liela (parasti koka) karote ēdiena maisīšanai, smelšanai.
kaudze Liela (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa, parasti ar noapaļotu vai smailu virsu.
province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
novads Liela administratīvi teritoriāla vienība.
liesma Liela aizrautība, dedzība.
piramīda Liela akmens celtne (Ēģiptē) ar kvadrātveida pamatu un sānu skaldnēm, kurām ir kopēja smaila virsotne.
kanna Liela antilope ar gariem, taisniem ragiem.
lielforma Liela apjoma mākslas darbs.
lielražošana Liela apjoma ražošana.
lielrūpniecība Liela apjoma rūpniecība.
lieluzņēmums Liela apjoma uzņēmums.
koncerts Liela apjoma virtuozs, parasti sonātes formas, skaņdarbs dažādam izpildītāju sastāvam (piemēram, vienam vai vairākiem solo instrumentiem ar orķestri vai bez tā, balsij ar orķestri, orķestrim).
palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
lufars Liela asarveidīgo kārtas zivs (Melnajā jūrā, Azovas jūrā) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni.
tuncis Liela asarveidīgo kārtas zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
nototēnija Liela asarveidīgo kārtas zivs, kas dzīvo galvenokārt antarktiskajos un subantarktiskajos ūdeņos.
pamatīgs Liela auguma, arī spēcīgs.
bloks Liela celtne, arī celtņu komplekss. Telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu.
šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
barkass Liela daudzairu laiva (parasti uz kara kuģiem komandas pārvadāšanai).
pārdrosme Liela drosme; arī pārāk liela drosme.
kvēle Liela enerģija, dedzība.
mokas Liela fiziska vai garīga piepūle, sasprindzinājums.
kartons Liela formāta palīgzīmējums - mets uz Joda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
baltkvēle Liela intensitāte (parasti kādam pārdzīvojumam).
kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
dižķieģelis Liela izmēra ķieģelis.
monopols Liela kapitālistu apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam.
sams Liela karpveidīgo kārtas plēsīga zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta).
kalns Liela kaudze.
ikri Liela kauliem piegulošie kāju muskuļi.
ceplis Liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai).
bajāns Liela krievu hromatiskā harmonika ar podziņu klaviatūru.
pretstats Liela kvalitatīva atšķirība.
lielsaimniecība Liela lauku privātsaimniecība.
grēda Liela mākoņu gubu rinda. Augstu viļņu virkne.
saida Liela mencveidīgo kārtas zivs (Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos) ar trim muguras un divām anālām spurām.
vāts Liela muca.
librets Liela muzikāli vokāla sacerējuma (parasti operas, operetes) teksts.
Liela nauda Liela naudas summa.
Liela nauda Liela naudas summa.
juceklis Liela nekārtība, liels sajukums.
sušķība Liela netīrība, arī nevīžība.
sarene Liela ota ar samērā rupjiem sariem.
Lielais rublis Liela peļņa.
Lielais (arī brangs, glīts, biezs) rublis Liela peļņa.
seiša Liela perioda stāvvilnis noslēgtās ūdenstilpēs (jūrās, ezeros, līčos).
grūtības Liela piepūle, spriegums (kādā darbībā).
plantācija Liela platība (kolhozā, padomju saimniecībā, arī mežsaimniecībā), kur audzē viena veida augus.
masīvs Liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums.
gaviles Liela prieka izpausme (skaļos izsaucienos, smieklos u. tml.).
entuziasms Liela sajūsma, pacilātība.
Kontinentālā sala Liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piemēram, Grenlande).
Slavas augstumi Liela slava, slavas augstākā pakāpe.
Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta sakāvi.
sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu.
pasija Liela šķērsgriezuma sila, uz kuras balsta garensiļas, šķērssijas (ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā), arī kuģa klāju.
halle Liela telpa, zāle.
baudkāre Liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
lielsaimniecība Liela valsts vai kooperatīvā saimniecība.
impērija Liela valsts, kurai ir plašas kolonijas.
villaine Liela vilnas plecu sega.
anakonda Liela žņaudzējčūsku dzimtas čūska (Dienvidamerikā).
Lielā (arī pēdējā) kārts Liela, arī pēdējā iespēja, cerība.
Lielā (arī pēdējā) kārts Liela, arī pēdējā iespēja, cerība.
grāmata Liela, atsevišķa daļa (daiļdarbā, parasti romānā).
siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
bībele Liela, bieza grāmata.
pilsēta Liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi.
lapreņģe Liela, gara siļķu dzimtas zivs ar melniem plankumiem uz ķermeņa sāniem.
kroņlukturis Liela, grezna vairākžuburu lustra, arī svečturis.
drūzma Liela, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa. Burzma, jūklis (kādā vietā).
kaudze Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa.
aisbergs Liela, peldoša ledusmasa.
menca Liela, saimnieciski nozīmīga mencveidīgo kārtas zivs.
Melna nelaime Liela, smaga nelaime.
Melna nelaime Liela, smaga nelaime.
milna Liela, smaga runga. Boze.
kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera (zemūdens darbu veikšanai).
lanka Liela, zema pļava, līča, arī palienes pļava.
Jūras asaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās. Sarkanais asaris.
Jūras asaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās. Sarkanais asaris.
majuskulis Lielais burts.
infūzija Lielāka šķidras vielas daudzuma ievadīšana ķermenī (asinsvados, zemādas audos, zarnā).
Acis kā spoles (arī pogas) Lielas acis.
Acis kā pogas (arī spoles) Lielas acis.
Acis kā spoles (arī pogas) Lielas acis.
rokopera Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā. Šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums.
pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri.
dzirkles Lielas grieznes (piemēram, aitu cirpšanai, dārznieka darbiem).
lielsaimnieks Lielas lauku privātsaimniecības īpašnieks.
bagātība Lielas materiālas vērtības. Liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma).
imperators Lielas monarhijas valdnieks. Valdnieka tituls. Ķeizars.
lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem.
prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā). Celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā).
Augstas prasības Lielas prasības.
Augstas prasības Lielas prasības.
Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
lidspalvas Lielas, lidošanai nepieciešamas spalvas putna spārna pakaļējā malā.
industrializācija Lielas, mašinizētas ražošanas sistēmas izveidošana (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
plašums Lielas, neierobežotas (piemēram, darbības, rīcības) iespējas, arī vērienīgums.
daudzums Liels skaits, liels apjoms, liela masa.
kazuārs Liels skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas.
ūdens Liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).
monolīts Liels viengabalains akmens. Liela viengabalaina, cieta (kā) masa.
vāls Liels, blīvs vilnis, arī liela ūdens masa.
blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
blāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
kantorgrāmata Lietvedībai paredzēta klade (parasti liela formāta).
slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu. Likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
lipeklis Līmei līdzīga viela, arī līme.
smite Līmviela šķēru diegu apstrādei, lai palielinātu to stiprību.
propolīss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem.
līme Lipīga viela. Līmviela.
līpamība Lipšanas spēja (vielai).
pielišķēties Lišķējot pielabināties (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
motorvilcējs Lokomotīve, kuras dzinējs ir nelielas jaudas motors.
Maza loma Loma, kurai ir neliela apjoma teksts.
Maza loma Loma, kurai ir neliela apjoma teksts.
apaudzēties Ļaut sev izaugt (lielai bārdai, gariem matiem).
Barga nauda (arī summa) Ļoti daudz naudas, ļoti liela naudas summa.
Barga summa (arī nauda) Ļoti daudz naudas, ļoti liela naudas summa.
bezdibenis Ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte.
Vilka (arī zirga) apetīte Ļoti liela apetīte.
Vilka (arī zirga) apetīte (arī ēstgriba) Ļoti liela apetīte.
Zirga (arī vilka) apetīte (arī ēstgriba) Ļoti liela apetīte.
bezdibenis Ļoti liela atšķirība, dažādība (starp ko).
milzis Ļoti liela auguma cilvēks. Gigants (1), milzenis (2).
milzenis Ļoti liela auguma cilvēks. Gigants (1), milzis (2).
milzis Ļoti liela auguma, pārdabiski spēcīga būtne.
kaisme Ļoti liela dedzība, aizrautība.
Barga nauda (arī summa.) Ļoti liela nauda, naudas summa.
Milzīga (arī milzu, traka) nauda Ļoti liela naudas summa.
Milzu (arī milzīga, traka) nauda Ļoti liela naudas summa.
Milzu (arī milzīga, traka) nauda Ļoti liela naudas summa.
Traka (arī milzīga, milzu) nauda Ļoti liela naudas summa.
Melna nepateicība Ļoti liela nepateicība.
Melna nepateicība Ļoti liela nepateicība.
Dzīva netaisnība Ļoti liela netaisnība.
cūcība Ļoti liela netīrība, nekārtība.
Eņģeļa pacietība Ļoti liela pacietība.
Eņģeļa pacietība Ļoti liela pacietība.
Traka peļņa Ļoti liela peļņa.
Olimpisks miers Ļoti liela savaldība, nosvērtība.
Balta skaudība Ļoti liela skaudība.
Balta (arī melna) skaudība Ļoti liela skaudība.
Leģendāra slava Ļoti liela slava.
Leģendāra slava Ļoti liela slava.
koloss Ļoti liela statuja.
puspasaule Ļoti liela teritorija
milzis Ļoti liela zvaigzne ar lielu absolūto spožumu.
pārmilzis Ļoti liela zvaigzne, kam ir vislielākais absolūtais spožums.
Kaila nabadzība Ļoti liela, acīm redzama nabadzība.
Kaila nabadzība Ļoti liela, acīm redzama nabadzība.
Plika (arī kaila) nabadzība Ļoti liela, acīm redzama nabadzība.
pienstobrs Ļoti liela, ar piensulu pildīta šūna (augā, tā orgānā).
maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (kā) intensitāte. Iespējamā (kā) pilnība, visaugstākā pakāpe.
maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
Aklas bailes Ļoti lielas bailes, kad zūd spēja pareizi novērtēt situāciju.
Nāves bailes Ļoti lielas bailes.
pārbailes Ļoti lielas bailes.
Zelta kalni Ļoti lielas materiālas vērtības (parasti nauda).
Zelta kalni Ļoti lielas materiālas vērtības (parasti nauda).
šausmas Ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūtas.
jūra Ļoti liels (kā) daudzums, ļoti liela (kā) kopa.
miljons Ļoti liels daudzums naudas, arī ļoti liela bagātība.
mikroanalīze Ļoti maza vielas daudzuma analīze.
plēve Ļoti plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piemēram, kā pārklāšanai, iesaiņošanai.
plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums. Plēksne (1).
plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
korpuskula Ļoti sīka (kā, piemēram, vielas) daļiņa.
putekļi Ļoti sīkas (kādas cietvielas) daļiņas.
šauties Ļoti strauji virzīties (par šķidrumu, gaisu, gāzi, sīkām vielas daļiņām u. tml.).
Mācību stunda Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdī.
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
melanža Maisījums, kurā ietilpst dažādas vielas. Komplekts, kurā ietilpst dažādi priekšmeti.
samaisīt Maisot pārmainīt, parasti pilnīgi (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Maisot savienot (piemēram, vielas).
Īres nams Māja (parasti liela, daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem.
Monumentālā māksla Mākslas, parasti tēlniecības un glezniecības, darbu kopums, kas pozitīvi apliecina lielas idejas, svarīgus notikumus, parādības.
plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā.
kārniņš Māla vai cementa neliela plakana vai izliekta plāksne (jumta segumam).
puse Mala, sānu daļa (piemēram, ceļam, ielai).
Papīra masa Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas. Papīra masa.
pasta Masa ar mīklai vai biezputrai līdzīgu konsistenci. Ziede, kas satur vairāk par 25 procentiem pulverveida vielas.
mīkla Masa, kas veidojas, sajaucoties kādai vielai ar šķidrumu.
iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (piemēram, ādā kāda viela).
sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā).
masspektrogrāfs Masspektrometrs, ar ko fotogrāfiski reģistrē pētījamās vielas masspektru.
siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
starpslānis Materiāla, vielas u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
palīgmateriāli Materiāli (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), kas palīdz nodrošināt kā darbību, funkcijas.
papildmateriāli Materiāli (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), ko izmanto papildus parastajiem materiāliem.
Kultūras piemineklis Materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
Kultūras piemineklis Materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska, vērtība.
drīve Materiāls, ar ko aizpilda nelielas spraugas.
stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
pārpalikums Materiāls, viela u. tml., kas ir palicis pāri pēc kāda tehnoloģiska procesa.
dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piemēram, ēteriskās eļļas, sveķus).
kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai.
kvartāls Mazākā (pilsētas, pilsētciemata, ciemata) daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas.
posms Mazākā organizatoriska (kā) vienība, arī neliela cilvēku grupa, kas ir izveidota noteikta uzdevuma, darba veikšanai.
būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks (pirmspadomju Latvijā). Arī sīksaimnieks.
tērēt Mazināt (kādu materiāla, vielas kopumu, enerģijas daudzumu u. tml.) darbību, procesu īstenošanai.
zust Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu).
ielauzīt Mazliet, arī vietumis ielauzt
palauzt Mazliet, daļēji ielauzt, atlauzt.
krīts Mazs šīs vielas stienis (parasti rakstīšanai vai zīmēšanai).
grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums.
taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
nitroglicerīns Medikaments - šīs vielas šķīdums, tablete, kas satur šo vielu.
Mehāniskais zīmulis Mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis ietvarā.
Putošā melnplauka Melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela.
Putošā melnplauka Melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela.
Tiešie mēsli Mēsli, kas satur augam vajadzīgās barības vielas.
Tiešie mēsli Mēsli, kas satur augam vajadzīgās barības vielas.
Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
stienītis Metālu sakausējums (neliela stieņa formā), ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles.
Kosmiskie putekļi Meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem.
spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus.
šaujampulveris Metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
tanīns Miecviela, ko satur augi.
miecēklis Miecviela.
Aukstais galds Mielasts ar aukstiem ēdieniem.
bēres Mielasts mirušā piemiņai, ko parasti rīko tuvinieki.
aglomerācija Mikroba vaisloti sīku vielas daļiņu sablīvēšanās šķidrumā.
antibiotikas Mikroorganismu, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos.
koloss Milzīgs priekšmets, arī dabas veidojums. Liela, milzīga auguma būtne.
minerālmēsli Minerāla barības viela vai minerālu barības vielu maisījums, kas ir vajadzīgs augiem.
Kompleksie mēsli (arī minerālmēsli) Minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
Kompleksie mēsli (arī minerālmēsli) Minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
Kompleksie minerālmēsli (arī mēsli) Minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
izmocīt Mokot panākt, ka (kādam) izraisās lielas fiziskas ciešanas. Mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki.
kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
impērija Monarhistiska, parasti liela, valsts.
poliomielīts Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums.
rāpuļi Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni. Šīs klases dzīvnieki.
ķelle Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi.
muskatkoks Mūžzaļš tropu koks, no kura sēklām iegūst garšvielas, eļļu.
atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta. Neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana.
heroīns Narkotiska viela - ķīmiski pārveidots morfīns.
hašišs Narkotiska viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm.
marihuāna Narkotiska viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm.
narkotika Narkotiska viela.
Dzeramā soda Nātrija hidrogēnkarbonāts - balta, kristāliska, pulverveida viela.
ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
trīce Neapzinātas, ritmiskas, nelielas svārstības (ķermenī, tā daļās).
kapeika Nedaudz naudas, neliela naudas summa.
Kāda kapeika Nedaudz naudas, neliela naudas summa.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
jonizācija Neitrālu vielas atomu vai molekulu pārvēršana jonos.
pikets Neliela (apbruņotu karavīru, kārtības sargu. u. tml.) grupa apsardzei, kārtības uzturēšanai.
pulciņš Neliela (cilvēku) grupa, kopums.
paraugs Neliela (kā, piemēram, vielas, masas) daļa kvalitātes, sastāva noteikšanai. Neliela (kā) daļa, fragments identitātes noteikšanai.
sēklgrauzis Neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu.
desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa.
doze Neliela (parasti apaļa vai ieapaļa) kārba, arī neliels trauks.
tējkanniņa Neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai.
flakons Neliela (parasti smaržu) pudelīte.
namelis Neliela (parasti veca, koka) dzīvojamā māja.
Pilināmā pudelīte Neliela (parasti zāļu) pudele ar izliekumu pilienu veidošanai.
šūniņa Neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība.
punkts Neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
piano Neliela (skaņas) intensitāte.
kniepadata Neliela adata ar apaļu galviņu (kā) piespraušanai vai saspraušanai.
kantons Neliela administratīvi teritoriāla vienība (Francijā, Beļģijā).
ķimenmaizīte Neliela apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
ciems Neliela apdzīvota vieta. Arī ciemats (2).
sonatīne Neliela apjoma (parasti trīsdaļīga) sonāte.
sīkdarbi Neliela apjoma darbi. Sabiedriski maznozīmīgi neliela apjoma darbi.
koncertīno Neliela apjoma koncerts (2).
ziņa Neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā).
novelete Neliela apjoma novele.
informācija Neliela apjoma publicistisks raksts ar aktuālu izziņas materiālu. Attiecīgais publicistikas žanrs.
novelete Neliela apjoma romantiski vēstījošs skaņdarbs ar lirisku, arī dramatisku, retāk humoristisku raksturu.
sīkrūpniecība Neliela apjoma rūpniecība. Preču ražošana nelielos rūpniecības uzņēmumos.
simfonieta Neliela apjoma simfonija.
miniatūra Neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu.
skice Neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu.
pastāsts Neliela apjoma stāsts.
šansonete Neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju).
sīktirdzniecība Neliela apjoma tirdzniecība.
dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kurā muzikālais tēls apvienots ar poētisko. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
ambulance Neliela ārstniecības iestāde (pēc darba apjoma mazāka par poliklīniku), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
lazarete Neliela ārstniecības iestāde (piemēram, karaspēka daļā) īslaicīgai stacionārai slimnieku ārstēšanai.
ķīsis Neliela asaru dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni.
lucītis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
lucis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās. Lucītis (2).
taukzivs Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
lodziņš Neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni.
lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
pundurpalma Neliela auguma palmu dzimtas augs ar starainām lapām.
pundurpriede Neliela auguma, maza priede.
Lūgšanu nams Neliela baznīca (parasti kādai sektai).
Lūgšanu nams Neliela baznīca (parasti kādai sektai).
pusbēda Neliela bēda.
nukleuss Neliela bišu saime ar jaunu bišu māti.
spilkums Neliela bļoda.
kiosks Neliela celtne, arī telpa, novietne sīktirdzniecībai.
postenis Neliela cilvēku grupa pastāvīga uzdevuma, pienākuma veikšanai.
čaulīte Neliela čaula (3).
druska Neliela daļa (no kāda kopuma).
epizode Neliela daļa, kam ir samērā patstāvīga nozīme (mākslas darbā).
skamba Neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam plīstot, drūpot u. tml.).
iedalījums Neliela daļa, vienība. Iedaļa.
pusstacija Neliela dzelzceļa stacija (parasti bez uzgaidāmajām telpām un kases).
Kabatas baterija Neliela elektriskā apgaismošanas ierīce.
pērkoņkrusts Neliela fašistiska organizācija (buržuāziskajā Latvijā).
Kabatas grāmatiņa Neliela formāta piezīmju klade, bloks.
rozīte Neliela galviņa (piemēram, ziedu kāpostiem, rožu kāpostiem).
glāzīte Neliela glāze, no kuras dzer stiprus alkoholiskus dzērienus.
Kāpņu platforma Neliela horizontāla konstrukcija starp kāpņu posmiem.
lāma Neliela ieplaka, kur ir stāvošs ūdens.
dzirnaviņas Neliela ierīce (piemēram, kafijas, piparu) malšanai.
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība (Latvijā), kas tika izveidota 1920. gada buržuāziskās agrārās reformas rezultātā.
Jūras zirdziņš Neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
nokalne Neliela kalna slīpa nogāze. Šādas nogāzes apakšējā daļa.
trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
pūdernīca Neliela kārba, neliels trauks pūdera glabāšanai.
mailīte Neliela karpu dzimtas saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem.
ausleja Neliela karpu dzimtas saldūdens zivs.
spidiļķis Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā.
pempiņš Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā. Spidiļķis.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti.
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
nārags Neliela kārts ar āķi galā.
šķirstiņš Neliela kaste ar vāku.
lāde Neliela kaste skolēna mantu (parasti pārtikas) glabāšanai.
priors Neliela kātoju baznīcas vīriešu klostera priekšnieks. Agrajos viduslaikos - abata palīgs.
klipa Neliela klints, arī neliels (akmens, ledus) bluķis.
Taupības krāsniņa Neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
Taupības krāsniņa Neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
ķīviņš Neliela ķilda.
ķīļbārdiņa Neliela ķīļveida zoda bārda. Ķīļbārda.
ķīļbārda Neliela ķīļveida zoda bārda. Ķīļbārdiņa.
Mazā lāpsta Neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos.
Mazā lāpsta Neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos.
kavatīne Neliela liriska ārija (operā), parasti bez tempa maiņām.
kantilēna Neliela liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs).
lodīte Neliela lodveida detaļa, elements.
lopmuižiņa Neliela lopu muiža.
maiznīca Neliela maizes ceptuve (parasti kopā ar veikalu). Maizes veikals.
fanza Neliela māja (Tālajos Austrumos).
eseja Neliela mākslinieciski kritiska apcere, kurā izceļas galvenokārt autora subjektīvi emocionālā attieksme pret attēlojamo parādību.
kibitka Neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā).
pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma. Šāda muca kopā ar tās saturu. Šādas mucas saturs.
rokgrupa Neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku. Roka grupa.
Roka grupa Neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku. Rokgrupa.
Kabatas nauda Neliela naudas summa sīkiem izdevumiem.
Kabatas nauda Neliela naudas summa sīkiem izdevumiem.
grāmatgalds Neliela novietne, neliels stends grāmatu pārdošanai.
piepalīdzība Neliela palīdzība.
sīkpaparde Neliela paparde.
lapiņa Neliela papīra lapa ar nelegāli izplatītu politisku tekstu. Proklamācija.
Kabatas laterna (arī lukturītis) Neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce.
Kabatas laterna (arī lukturītis) Neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce.
serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
Pieturas punkts Neliela pieturvieta.
pinkulis Neliela pika, neliels gabals. Arī neliels kunkulis.
pikucis Neliela pika.
palē Neliela pils.
planšete Neliela plāksne ar piestiprinātu papīru (topogrāfiskā plāna atzīmēšanai, kādu datu fiksēšanai u. tml.).
posminieks Neliela ražošanas posma vadītājs (parasti lauksaimniecībā).
līmspīles Neliela rokas līmspiede.
rokassomiņa Neliela sieviešu soma (piemēram, naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai).
Spirta lampiņa Neliela sildāmā vai apgaismošanas ierīce, kurā par degvielu izmanto spirtu.
Spirta lampiņa Neliela sildāmā vai apgaismošanas ierīce, kurā par degvielu izmanto spirtu.
brētliņa Neliela siļķu dzimtas zivs ar zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vēderpusi.
simfīze Neliela skrimšļa plātne, kas savieno abus kaunuma kaulus.
vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem.
moiva Neliela slaida stagaru dzimtas zivs (polārajās jūrās) ar ļoti sīkām zvīņām.
voti Neliela somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Ļeņingradas apgabalā.
statuete Neliela statuja.
repsis Neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs.
kloķis Neliela svira (parasti slēdzim).
kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
aizkrāsne Neliela telpa aiz krāsns.
puduris Neliela tuvu augošu augu grupa.
dīķis Neliela ūdenskrātuve (parasti mākslīgi izveidota).
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno divus ezerus vai upi ar ezeru. Caurteka.
strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
sīkīpašnieks Neliela uzņēmuma vai nelielas lauku saimniecības īpašnieks.
tinējsmecernieks Neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot.
piparbodnieks Neliela veikala īpašnieks.
paviljons Neliela vieglas konstrukcijas celtne, piemēram, atpūtai (parasti dārzos, parkos, pludmalēs).
skice Neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas. Īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
jūrasgrundulis Neliela zivs ar kailu vai zvīņām klātu slaidu ķermeni, saaugušām vēdera spurām.
šķēpnesis Neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste.
spīdulis Neliela, 2 milimetrus gara, parasti spīdīga, vabole.
mice Neliela, apaļa cepure (parasti adīta). Precētu sieviešu cepure.
pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa. Šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojuma (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
vēdlodziņš Neliela, atsevišķi atverama loga daļa.
Vēdināmais lodziņš Neliela, atsevišķi atverama loga daļa. Vēdlodziņš.
Vēdināmais lodziņš Neliela, atsevišķi atverama loga daļa. Vēdlodziņš.
malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās), kas rodas, degot purva gāzēm.
pusvijole Neliela, bērniem paredzēta vijole.
ciemats Neliela, biezi apdzīvota vieta (parasti laukos).
Paletes nazis Neliela, elastīga trīsstūrveida plāksne (ar rokturi) krāsas noņemšanai, arī uztriepšanai (parasti eļļas glezniecībā).
šprote Neliela, eļļā konservēta, kūpināta, zivs (piemēram, brētliņa, maza reņģe).
interlūdija Neliela, farsam līdzīga luga (viduslaikos).
penālis Neliela, garena kaste (ar vāku) rakstāmpiederumu glabāšanai.
buduārs Neliela, grezna (bagātas sievietes) istaba tuvāko paziņu pieņemšanai.
pompadūrs Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē. Arī šāds rokdarbu maisiņš.
šmerliņš Neliela, ieapaļa karpveidīgo kārtas zivs.
tirdziņš Neliela, īslaicīgas specializētu preču pārdošanas vieta, arī telpa, celtne.
Kabatas portfelis Neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai).
Kabatas portfelis Neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai).
Cūku priede Neliela, kropla priede.
biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
mente Neliela, parasti koka, lāpstiņa (kā maisīšanai).
spradzis Neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu apakšdzimtas vabole, kas spēj tālu lēkt.
būda Neliela, parasti nabadzīga, neglīta, dzīvojamā māja.
nostūris Neliela, parasti nomaļa, vieta (kādā platībā).
nostūris Neliela, parasti norobežota, vieta telpas malā.
krāsniņa Neliela, parasti pārvietojama, metāla krāsns, ko lieto, piemēram, dažādās pagaidu mītnēs.
plītiņa Neliela, pārnēsājama elektriskā vai gāzes plīts.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
stagars Neliela, plēsīga stagarveidīgo zivju kārtas zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā.
ganglijs Neliela, recekļaina, no locītavas somiņas un no muskuļu cīpslu maksts izaugusi cista.
grundulis Neliela, saldūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs.
būda Neliela, speciālam uzdevumam būvēta ēka, arī pajume.
standziņa Neliela, šaura stienīša formas kulinārijas izstrādājums.
urga Neliela, šaura ūdenstece, parasti strauts, tērce.
nianse Neliela, tikko uztverama (kā) atšķirība, arī neliela, īpatnēja (kā) pazīme, īpašība.
pundurābele Neliela, uz pundurpotcelma izaudzēta ābele, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
pieliekams Neliela, vēsa telpa pārtikas produktu glabāšanai.
lēca Neliela, vidusdaļā biezāka un malās krasi izzūdoša iežu iegula.
princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks. Šāda valdnieka tituls.
nameļnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks.
pabailes Nelielas bailes.
skrandas Nelielas daļas, kas ir atdalījušās no kā (tam plīstot, drūpot u. tml.).
pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam).
Mazā ķirurģija Nelielas operācijas, kuras var veikt arī ārpus slimnīcas.
Mazā ķirurģija Nelielas operācijas, kuras var veikt arī ārpus slimnīcas.
regālis Nelielas pārvietojamas (parasti uz galda novietojamas) ērģeles (no 16. līdz 18. gadsimtam), kuru reģistru skaits ir no 1 līdz 4.
pozitīvs Nelielas portatīvas (istabas) ērģeles (no 13. līdz 18. gadsimtam) ar vienu manuāli un nedaudziem reģistriem.
sīkpreces Nelielas preces (piemēram, šūšanas piederumi, galantērijas izstrādājumi). Preces ar nelielu vērtību.
mikroklimats Nelielas teritorijas klimats.
hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (parasti feodālismā).
hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (parasti feodālismā).
balle Nelielas viesības (ar ēšanu un dzeršanu).
ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
sprikstis Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos. Karsti pelni. Arī dzirksteles.
cepums Nelieli konditorejas izstrādājumi, kuru galvenās izejvielas ir milti, cukurs, taukvielas, olas.
šņauciens Neliels (kā, piemēram, vielas, priekšmetu) daudzums.
raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
klunkšķis Neliels (šķidras vielas) daudzums.
rimbulis Neliels aplis, nelielam aplim līdzīgs veidojums.
raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
mopsis Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
poēma Neliels lirisks vai liriski vēstījošs skaņdarbs kādam instrumentam. Lielas formas, parasti programmatisks, viendaļīgs skaņdarbs orķestrim vai solo instrumentam ar orķestri. Vokāls vai vokāli simfonisks skaņdarbs.
skatlodziņš Neliels logs, neliela atvere (kā) vizuālai kontrolei.
piekariņš Neliels piekarams rotājums. Neliela piekarama rotas lietas detaļa.
silava Neliels priežu, retāk egļu mežs. Neliela priežu, retāk egļu audze.
slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
rīdziņa Neliels strauts, grāvis. Neliela kanalizācijas noteka.
pūslītis Neliels, dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
šķipsna Neliels, parasti pirkstos, saujā, saņemams (kā, piemēram, augu daļu, beramas vielas) kopums.
sērskābe Neorganiska skābe - bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas.
plomba Neorganiska viela, ar ko piepilda dobumu zoba cietajos audos. Šādas vielas kopums, ar ko ir piepildīts dobums zoba cietajos audos.
gigants Neparasti liela būtne, - ļoti liela auguma cilvēks, - arī milzis.
plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
brošūra Neperiodisks iespieddarbs, kura apjoms var būt no 5 līdz 48 lappusēm. Neliela grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
Palikt aiz durvīm Netikt ielaistam (kur). Netikt uzņemtam (piemēram, mācību iestādē), netikt pieņemtam (piemēram, darbā).
Palikt aiz durvīm Netikt ielaistam (kur). Netikt uzņemtam (piemēram, mācību iestādē), netikt pieņemtam (piemēram, darbā).
traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas).
kanēlis No kanēļkoka mizas iegūta garšviela ar noturīgu, stipru smaržu un īpatnēju garšu.
piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta cieta vai stīgra melna viela.
cinobrs No šāda minerāla iegūta krāsviela.
mīnijs No šāda minerāla iegūta krāsviela.
spalva No šāda putna ādas ragvielas veidojuma izgatavots rakstāmrīks.
tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
safrāns No šī krokusa drīksnas iegūta garšviela, krāsviela.
tīkliņš No tīkla (1) darināts nelielam maisam, somai līdzīgs izstrādājums (parasti pirkumu ievietošanai).
knēdelis No vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa.
aizvēnis No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji. Aizvējš.
Zoss spalva No zoss ādas ragvielas veidojuma izgatavota rakstāmspalva.
Izkāpināt sevi Nodoties ļoti lielai paškritikai. Izkāpināties.
iznēsāt Nogādāt visās organisma daļās (piemēram, barības vielas) - par asinīm.
pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu.
pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas). Samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas).
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā materiāla, vielas rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
pievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti lielaizzināšanu, apstrādi.
maksimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
metilēn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilēngrupa.
metil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilgrupa.
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes. Norobežot no apkārtējās vides.
telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa. Ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) daļa.
grāds Nosacīta mērvienība (vielas) sastāva, īpašību raksturošanai.
pašnotece Notece, ko izraisa pašas tekošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
titrēt Noteikt kādas vielas koncentrāciju šķīdumā ar citas vielas šķīdumu, kuras koncentrācija ir zināma.
veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums. Parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
doza Noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums, deva.
deva Noteikts (kādas vielas) daudzums (noteiktam nolūkam).
koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē). Kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai. Ierīce sprādziena radīšanai.
renstele Noteka (parasti ielas malā).
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas.
Pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt. Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību. _sar._ Iznīcināt, nogalināt.
nostādināt Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai (šķidrumā) izveidojas vielas daļiņu slānis. Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā izveidojas (kāds vielu daļiņu slānis).
noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to). Novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
nočiept Nozagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
pārcelt Oficiāli atļaut mācīties nākamajā klase, kursā (pēc attiecīgas mācību vielas apguves).
parafīns Ogļūdeņražu grupas viela - daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
pieogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā. Pielasīt (1).
pieogot Ogojot papildināt (ogu daudzumu). Pielasīt (2).
ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.).
pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību. Aizsargviela. Antiviela. Imūnviela.
antiviela Olbaltumviela, kas rodas, dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību. Aizsargviela.
olbaltums Olbaltumviela.
peptīdi Olbaltumvielas molekulas fragmenti, kuru uzbūvi veido aminoskābes.
translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
urīnviela Olbaltumvielu maiņas galaprodukts, kas atrodas asinīs, siekalās, limfā, pienā un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem. Attiecīgā sintezētā viela.
spektroskopija Optikas nozare, kas pēlī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
elektrooptika Optikas nozare, kas pētī elektriskā lauka ietekmi uz vielas optiskajām īpašībām.
racemāts Optiski neaktīvs vienas un tās pašas vielas optisko izomēru vienādu daudzumu maisījums vai savienojums.
palmitīnskābe Organiska skābe - bezkrāsaina, kristāliska viela.
stearīnskābe Organiska skābe - cieta, ūdenī nešķīstoša viela.
hidrohinons Organiska viela - divvērtīgais fenols, ko lieto, piemēram, fotogrāfijā.
glicerīns Organiska viela (spirts) - biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums.
cukurs Organiska viela ogļhidrātu grupā.
lignīns Organiska viela, kas ietilpst augu šūnapvalka sastāvā.
piridoksīns Organiska viela, kas ietilpst fermentos, kuri nepieciešami olbaltumvielu maiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B6 vitamīns).
askorbīnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieku organismā. C vitamīns.
pantotēnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai, arī vairāku orgānu normālai darbībai cilvēka un dzīvnieka organismā (B3 vitamīns).
retinols Organiska viela, kas nepieciešama organisma normālai augšanai, šūnu vairošanās procesiem, normālai redzei (A vitamīns).
kalciferols Organiska viela, kas regulē kalcija un fosfora maiņu organismā un nodrošina normālu skeleta attīstību (D vitamīns).
esteris Organiska viela, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju cietais ārējais apvalks.
smaržviela Organiska viela, organisku vielu maisījums, kam piemīt raksturīga smarža un ko izmanto, piemēram, parfimērijas un kosmētikas rūpniecībā, pārtikas produktu ražošanā.
teobromīns Organiska, sārmaina viela, ko satur kakao pupiņas, tējas lapas.
ekstraktvielas Organiskas neolbaltumvielas augu un dzīvnieku audos, kuras var ekstrahēt (2).
pektīnvielas Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā. Pektīni.
pektīni Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā. Pektīnvielas.
kaprolaktāms Organisks savienojums - kaprona izejviela.
dezoksiribonukleīnskābe Organisks savienojums - raksturīga šūnu kodolvielas sastāvdaļa.
kumarīns Organisks savienojums - smaržīga viela, ko satur daži augi (piemēram, miešķi, smaržzāle).
holesterīns Organisks savienojums (sterīnu grupas viela) cilvēka vai dzīvnieku audos.
lipīdi Organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un taukiem līdzīgas vielas, kam ir svarīga nozīme dzīvības procesos.
antagonists Organismi, orgāni un vielas ar savstarpēji vai vienpusīgi pretēju (nomācošu) iedarbību.
parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
producents Organisms, kas spēj radīt organiskas vielas.
dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieku organismā) izstrādā un izdala īpašas (šim orgānam raksturīgas) vielas.
pāri Otrā malā, pusē (kādai vietai, priekšmetam), arī aiz (kādas vielas, priekšmeta).
pluči Otrreizēja izejviela, ko iegūst, plucinot audumu.
Skāba smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, etiķis. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
Salda smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, flokšu ziedi. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
Sāļa smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, jūras ūdens. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
Sīva smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
Rūgta smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas.
iziet Pabūt (kur) un izciest lielas mokas. Pārdzīvot, pārciest (ko).
Devītais Maijs Padomju tautas Uzvaras svētki 1941.-1945. gada Lielajā Tēvijas karā.
saēdināt Pakļaujot (piemēram, ādu, ķermeņa daļu) kodīgas vielas iedarbībai, savainot (to).
izkodināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, pārveidot (piemēram, krāsas ziņā).
saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
saindēt Pakļaut (kā organismu, tā daļas) indīgas vielas vai indīgu vielu, parasti stiprai, iedarbībai. Izraisīt saindēšanos (2).
Likt (visu) uz spēļu kārts, biežāk (uz)likt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kāda labumu.
(Uz)likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
Likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
Uzlikt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
Likt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
legumīns Pākšaugu sēklu olbaltumviela.
afiša Paliela formāta paziņojums (par izrādi, koncertu, lekciju u. tml.).
Putu (smeļamā) karote Paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
Putu (smeļamā) karote Paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
Putu smeļamā karote Paliela, plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
Piedot gāzi Palielināt degvielas padevi (iekšdedzes motorā).
Piedot gāzi Palielināt degvielas pieplūdi (iekšdedzes dzinējā).
maksimalizēt Palielināt līdz ļoti lielam, arī vislielākajam.
koncentrēt Palielināt vielas daudzumu (maisījumā).
sakoncentrēt Palielināt, parasti ievērojami, vielas daudzumu (maisījumā).
uzkrājējaudi Pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
kaisīt Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko).
ievadīt Panākt (piemēram, ieelpojot, injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst (organismā).
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) veido šķīdumu, ar citu vielu.
ieintriģēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas liela ziņkāre, arī interese.
sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
plasticēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cietviela) siltuma, bīdes spēka iedarbībā kļūst plastisks vai plastiskāks.
savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) zaudē īpašu, specifisku iedarbību. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārveidot (1).
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
smaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks.
pievadīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti viela) sasniedz (organismu, tā daļu).
izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, viela) izdalās (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma).
sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa).
macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra.
izvilkt Panākt, būt par cēloni, ka izdalās (viela šķīdinātājā).
izkristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas kristāli (no kādas vielas).
Izlīst (kā) caur adatas aci Panākt, izdarīt ko, pārvarot lielas grūtības.
Izlīst kā kamielim caur adatas aci Panākt, izdarīt ko, pārvarot lielas grūtības.
liet Panākt, ka (izkausēta viela, java u. tml.) virzās, piemēram, formā, veidnē.
komplicēt Panākt, ka (kā) paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle. Sarežģīt.
sablamēt Panākt, ka (kādam) publiski rodas, parasti liela, neslava, kauns.
turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
kristalizēt Panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī.
aizmidzināt Panākt, ka aizmieg (lietojot narkotiskas vielas vai hipnotizējot). Iemidzināt.
atvēsināt Panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības). Būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība).
kaisīt Panākt, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela).
izgatavot Panākt, ka rodas (viela no kā).
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai. Arī tūta.
šķīst Par sīkam vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem, to kopumu.
lēkāt Par sīkām vielas daļiņām.
sinerģisms Parādība, kad vienas vielas iedarbība papildina kādas citas vielas iedarbību.
amorfisms Parādība, stāvoklis, kad kāda viela ir amorfa. Amorfums.
elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars.
izaugt Parādīties. Pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam.
pārjūsma Pārāk liela sajūsma.
produkts Parasti savienojumā «dabas produkts»: viela, priekšmets, kas veidojas dabā.
elements Parasti savienojumā ar «ķīmiskais»: viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir veikts, izpildīts, apgūts (piemēram, mācību viela, uzdevums).
izmēģināt Pārbaudīt (parasti pielaikojot), lai izvēlētos piemērotāko, derīgāko.
Dabūt sirmus matus Pārdzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
Iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī un ūdenī Pārdzīvot ļoti lielas un dažādas grūtības.
Iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī (un ūdenī) Pārdzīvot ļoti lielas un dažādas grūtības.
Iziet caur uguni un ūdeni Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
Iziet caur uguni un ūdeni Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
Iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī (un ūdenī) Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
mocīties Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā). Arī ļoti pūlēties.
uzdevums Paredzētā (piemēram, rīka, iekārtas, vielas) funkcija, darbība.
kondensācija Pāreja (vielai) no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
pārgāzēt Pārmērīgi palielināt degvielas padevi (iekšdedzes motorā).
reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
izmantot Pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgas vielas).
cukurs Pārtikas produkts - balta, kristāliska, salda viela, ko iegūst, piemēram, no cukurbietēm, cukurniedrēm.
mežabrāļi Partizāni Lielajā Tēvijas karā.
oligarhija Pārvaldes forma, kura valsts vara pieder nelielai, parasti ekonomiski spēcīgākajai, cilvēku grupai. Šāda cilvēku grupa.
izlauzt Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
Lauzt ceļu Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
gremot Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
metamorfizēties Pārveidoties augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
pārtvaicēt Pārvērst (cietu vai šķidru vielu) gāzveida stāvoklī un kondensēt, iegūstot (šīs vielas) frakcijas.
asimilēt Pārvērst (uzņemtas vielas) organisma audu sastāvdaļās.
jonizēt Pārvērst jonos neitrālus vielas atomus vai molekulas.
tecēt Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst (3).
kultūrtehnika Pasākumu kopums lauksaimniecībā neizmantojamu zemju pārvēršanai par lauksaimniecībā izmantojamām. Arī augsnes ielabošana.
meliorācija Pasākumu kopums, kura mērķis ir augsnes ielabošana uz ilgāku laiku.
balzamēt Pasargāt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermeni no trūdēšanas, ievadot konservējošas vielas.
piemanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pielavīties.
sensibilizēt Pastiprināt (organisma, tā daļu) jutīgumu pret kādas vielas iedarbību.
saindēšanās Patoloģisks stāvoklis, ko organismā izraisa indīgas vielas iedarbība.
ielabojums Paveikta darbība, rezultāts --> ielabot (1).
ielabojums Paveikta darbība, rezultāts --> ielabot (2).
ielasījums Paveikta darbība, rezultāts --> ielasīt [2] (2).
impregnējums Paveikta darbība, rezultāts --> impregnēt. Vielas, kas iesūcinātas impregnēšanai.
izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1). Izstrādātais priekšmets, izstrādātā viela.
kausējums Paveikta darbība, rezultāts --> kausēt [1] (1). Kausējot šķidrā agregātstāvoklī pārvērsta viela.
kausējums Paveikta darbība, rezultāts --> kausēt [2] (2). Termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela.
lāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> lāpīt. Lāpīta viela.
pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2). Kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
pārlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1). Viela, ar kuru pārlej (kā) virsmu.
piedegums Paveikta darbība, rezultāts --> piedegt (1). Piedegušās vielas kārta.
piekusums Paveikta darbība, rezultāts --> piekust [2]. Piekusušās vielas kopums.
pielabojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielabot.
pildījums Paveikta darbība, rezultāts --> pildīt (1). Viela, materiāls u. tml., ko izmanto (kā) pildīšanai.
ražojums Paveikta darbība, rezultāts --> ražot (1). Ražojot radītais priekšmets, viela u. tml.
sastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sastiprināt: detaļa, viela u. tml., (kā) sastiprināšanai.
vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (2). Vārot gatavotais produkts, viela.
flogistons Pēc 18. gadsimta ķīmiķu priekšstatiem - matērija, kuru satur degošas vielas un kura izdalās no tām degšanas procesā.
mokasīni Pēc šādu apavu parauga pagatavoti mājas vai ielas apavi.
Gudrības zobs anat Pēdējais (trešais) lielais dzeroklis.
Gudrības zobs Pēdējais (trešais) lielais dzeroklis.
katastrofa Pēkšņa, liela (dabas parādības izraisīta) nelaime, posts.
katastrofa Pēkšņa, liela pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
pārbīlis Pēkšņas lielas bailes.
pārbīties Pēkšņi izjust lielas bailes.
insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kas parasti ir saistīts ar smadzeņu vielas bojājumiem un funkciju traucējumiem.
recekļvielas Pektīnvielas, pektīni.
pūne Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu glabāšanai).
plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
piedegas Piedegušās vielas kārta, kas atrodas pie trauka dibena, sienām.
Dabūt sirmus matus Piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
Dabūt sirmus matus Piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
pievest Piegādāt (piemēram, izejvielas no cita valsts rajona, apgabala u. tml.).
pielaizīties Pieglaimoties, pielabināties (kādam).
panhromatizēt Piejaucot emulsijai attiecīgas vielas, paaugstināt (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgumu pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
piekūns Piekūnveidīgo kārtas vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem.
pielīst Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
pieluncināties Pielabināties, pieglaimoties.
pielāpīt Pielabot (piemēram, priekšmetu).
tolerance Pielaide.
pielaidīgums Pielaidība.
piesēsties Pielaisties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un uzmesties (uz tā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
pielakt Pielakties (1).
triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs. Arī traipīt.
maļamība Piemērotība malšanai (piemēram, vielai).
sviests Piena produkts, kam ir liela tauku koncentrācija.
izpūsties Piepūšoties palielināties apjomā, kļūt lielam, lielākam.
sadot Pievienot, ievadīt (ko, parasti vielu) lielākā daudzumā. Pievienot, ievadīt (kā, parasti vielas, lielāku daudzumu).
pildmateriāls Pildviela.
izkāpināties Pilnīgi pakļauties jūtām. Nodoties ļoti lielai paškritikai. Izkāpināt sevi.
sagremot Pilnīgi pārveidot (parasti uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
izšķīst Pilnīgi sajaukties (cietas vai gāzveida vielas) šķīdinātājā
haoss Pilnīgs sistēmas trūkums. Liela nekārtība, juceklis.
tramvajs Pilsētas pasažieru (retāk kravas) transporta veids, kurā izmanto vagonus (aptuveni 80 pasažieriem), kas rit pa ielas (retāk zem ielām) izbūvētiem sliežu ceļiem. Šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
virces Pipara (1) smaržīgi nogatavojušies augļi gaiši brūnā krāsā ar gludu miziņu. Asas, aromātiskas garšvielas.
mentols Piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu.
pirmmatērija Pirmatnējā matērija, viela.
pīļknābis Pirmzīdītāju apakšklases dzīvnieks (Austrālijā) ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta.
Plakana virsma Plakana priekšmeta, vielas veidojuma, parasti līdzena, virsma.
plāksne Plakans, parasti plāns, mīkstas vielas veidojums.
plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums (piemēram, kā nosegšanai).
plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums, ko izmanto, piemēram, par (kā) zīmi.
skarabejs Plākšņtaustekleņu dzimtas liela (no 2 līdz 4 centimetriem gara) vabole (Dienvideiropā, Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumos).
nags Plāna, caurspīdīga, liekta ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala mugurējās virsmas.
papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
lignīns Plāns papīrs, kam ir sīki rievota virsma un liela spēja uzsūkt mitrumu.
plasts Plastiska viela.
mumio Plastiska, sveķiem līdzīga dabiska viela, parasti tumšbrūnā krāsā.
dzīres Plašas, bagātas svinības ar mielastu.
esplanāde Plašs laukums. Plata iela (ar alejām vidū).
avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs).
bulvāris Plata, ar kokiem apstādīta iela.
plašums Platība, kas ir tālu pārredzama. Liela platība, teritorija, arī brīva, neierobežota vieta.
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem.
pašplūsma Plūsma, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
saplūst Plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par šķidrumu, gāzi, sīkām cietvielas daļiņām u. tml.
pašplūde Plūšana, ko izraisa pašas plūstošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
appļāvības Pļaujas nobeigums. Tam sekojošais mielasts, svinības.
piramidons Pretsāpju un pretdrudža līdzeklis - balta, kristāliska viela. Amidopirīns.
Utilizācijas izejvielas Priekšmeti, vielas, ko ir iespējams utilizēt.
sīkums Priekšmets, kam ir nelieli izmēri, arī neliela vērtība. Nenozīmīgs priekšmets.
smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir samērā liela masa, liels svars.
starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
luminators Priekšmets, viela [1], kas luminiscē.
produkts Priekšmets, viela, ko iegūst cilvēka darba rezultātā.
sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
mīksttapšana Process, kurā (kas, piemēram, viela) top mīksts.
ražošana Process, kurā cilvēks ar savu darbu pārveido dabas vielas, enerģiju un dabas procesus, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības.
krekings Process, kurā galvenokārt iegūst viegli gaistošas degvielas no smagajiem naftas produktiem, sadalot smago ogļūdeņražu molekulas augstas temperatūras un spiediena iedarbībā.
metamorfisms Process, kurā ieži veidojas augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā.
reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
gremošana Process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
skaldprodukti Produkti, vielas, kas rodas, ja (kas) fizikāli vai ķīmiski skaldās, tiek skaldīts.
garšviela Produkts, kas satur aromātiskas vielas un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
lādiņš Pulvera pildījums (patronas čaulā), sprāgstvielas pildījums (šāviņa, mīnas, bumbas korpusā).
pigments Pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu.
milti Pulverveida masa, ko iegūst, speciālās ierīcēs, iekārtās sasmalcinot kādu izejmateriālu (piemēram, minerālvielas, augus, dzīvniekus, to daļas).
cements Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā.
Trīskāršais punkts Punkts (vielas stāvokļa diagrammā), kas raksturo vielas trīs lāžu (piemēram, cietās, šķidrās un gāzveida fāzes) līdzsvaru.
dūksts Purvaina vieta. Staigna, muklaina vieta. Liela, staigna peļķe, danga. Dumbrs [1].
puvekļi Pūšanas procesā sadalījušās organiskās vielas, organismi, to daļas.
saputot Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā). Putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas).
Radioaktīvās kaujas vielas Radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.
Radioaktīvās kaujas vielas Radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.
Inducētā radioaktivitāte Radioaktivitāte, ko izraisa vielas apstarošana ar kādām elementārdaļiņām.
Inducētā radioaktivitāte Radioaktivitāte, kuru izraisa vielas apstarošana ar kādām elementārdaļiņām.
radiotranslācija Radiopārraide tieši no darbības vielas (piemēram, no koncertzāles, stadiona).
saberzt Radīt (kādam) ļoti lielas grūtības, arī ļoti smagus apstākļus. Arī iznīcināt.
producēt Radīt (organiskas vielas) - par organismiem.
pārsātināt Radīt (piemēram, šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela). Būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
astri Ragvielas pavedieni (zirga astē).
ragakārta Ragvielas slānis epidermas virskārtā.
Raga slānis Ragvielas slānis.
Raga slānis Ragvielas slānis.
ragšūnas Ragvielas šūnas.
nags Ragvielas veidojums (dzīvnieka) pirksta galā.
Raga zvīņas Ragvielas zvīņas.
pelnvielas Raksturīgas vielas, ko satur pelni.
zvīņrāpulis Rāpuļu klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj ragvielas zvīņas vai vairogi.
krokodils Rāpuļu klases kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes. Šīs kārtas dzīvnieki.
producēt Ražot (kādas noteiktas preces). Radīt kādā procesā (piemēram, vielas).
reducētājs Reaģējoša viela, kurā palielinās kāda elementa oksidēšanas pakāpe.
reaģents Reakcijas viela, ko (parasti) izmanto zinātniskajā pētniecībā.
agars Recekļviela, ko iegūst no dažām jūras aļģēm.
zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
Šautras zibens Redzama līnijveida elektriskā izlāde atmosfērā, ja ir liela potenciālu starpība starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi.
ielaistīties Refl. --> ielaistīt.
ielasīties Refl. --> ielasīt [2] (1). Tikt ielasītam.
pielaistīties Refl. --> pielaistīt. Tikt pielaistītam, parasti neviļus, negribēti.
rektifikāts Rektifikācijā iegūtā viela.
iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli. Tai sekojošās svinības, mielasts.
kristības Reliģiska ceremonija, kurā bērnu vai pieaugušu cilvēku atbrīvo no grēka, padara par baznīcas locekli un parasti piešķir viņam vārdu. Tai sekojošās svinības, mielasts.
mezoreljefs Reljefa forma (piemēram, ieleja, ieplaka), kas pēc lieluma ieņem vidēju stāvokli starp lielajām un mazajām reljefa formām.
kontrastizmeklēšana Rentgenoloģiska izmeklēšana, kurā izmanto kontrastvielas.
atšķaidījums Rezultāts --> atšķaidīt. Šķīdums, kura koncentrācija ir samazināta. Atšķaidīta viela.
piestala Rīks vielas sasmalcināšanai piestā.
galoda Rīks, kas pagatavots no cietas, blīvas vielas un ko lieto asināšanai, materiālu virsmas slīpēšanai.
ķetna Roka (parasti liela, spēcīga).
ķepa Roka, retāk kāja (parasti liela).
maijrozīte Rožu dzimtas dzeloņains krūms ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un pielapēm, kupliem bāli dzelteniem ziediem.
boze Runga (liela, smaga).
Ķīmiskā rūpniecība Rūpniecības nozare, kurā iegūst ķīmiskās izejvielas un ražo dažādas vielas.
kunkulis Sabiezējusi, sarecējusi neliela pika (šķidrumā, masā, piemēram, ēdienā).
garoza Sacietējusi (masas, irdenas vielas) virsējā, ārējā kārta.
uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
žņaugt Sagādāt (kādam) lielas grūtības, arī apdraudēt (kā) pastāvēšanu.
piemineklis Saglabājams objekts, kam ir liela nozīme kādā kultūras jomā.
zaķzivs Saimnieciski izmantojama, vidēji liela jūras zivs.
autointoksikācija Saindēšanās, ko izraisa pašā organismā radušās kaitīgās vielas.
formula Saīsināts apzīmējums vielas ķīmiskajam sastāvam.
dziļš Saistīts ar samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
garš Saistīts ar samērā liela, gaisa daudzuma lēnu ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
senils Saistīts ar samērā lielu (cilvēka) vecumu, tam raksturīgs. Tāds, kam piemīt nevēlamas samērā liela vecuma pazīmes.
ķīmisks Saistīts ar vielām un to savstarpējām pārvērtībām, tām raksturīgs. Tāds, kurā izmanto vielas un to savstarpējās pārvērtības.
pjezometrisks Saistīts ar vielas tilpuma maiņu, tai raksturīgs.
Hidrauliskā java Saistviela, ko lieto mūrēšanai vai betonēšanai tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība.
saistītājviela Saistviela.
Klabināt zobus Sajust stipru aukstumu. Izjust lielas bailes, satraukumu.
Zelta sirds Saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu. Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu. Saka par priekšmetu, kurā ir pārāk liela krāsu dažādība.
Viens rāviens Saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
Viens rāviens, arī viena vīle Saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
Viena vīle Saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
Kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) Saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
Spēcīgs kā lācis Saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
Stiprs kā lācis Saka par stipru, liela auguma cilvēku. parasti vīrieti.
Auss (arī ausis) aizkrīt Saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
Auss (arī ausis) aizkrīt Saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
Mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
Mati slienas (arī ceļas) stāvu(s) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
Mati ceļas (arī slienas) stāvus, (retāk stāvu) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
Mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
Ūdens kāpj (arī smeļas) mutē Saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
Ūdens kāpj (arī (ie)smeļas, nāk) mutē Saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
Ūdens nāk (arī kāpj, smeļas) mutē Saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
Ūdens smeļas (arī kāpj, nāk) mutē Saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
Ūdens (ie)smeļas (arī kāpj, nāk) mutē Saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
Drebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) noiet pa kauliem Saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
Drebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) noskrien (arī pārskrien) pa kauliem (arī pa muguru, miesu) Saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
Drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Šermuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi (arī šermuļi, tirpas) pārskrien (arī skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi (arī šermuļi, tirpas) pārskrien (arī skrien, iet) pār muguru (arī pār kauliem) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) pārskrien pār kauliem (arī pār muguru, miesu) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi (arī šermuļi, tirpas) skrien (arī iet) pār muguru (arī pār kauliem) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Šermuļi (arī drebuļi, trīsas) skrien (arī pārskrien, noskrien, (no)iet) pār (arī pa) kauliem (arī muguru, miesu) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Tirpas (arī drebuļi, šermuļi) pārskrien (arī noskrien, skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Dreb (arī nodreb, ļodzās) ceļi Saka, ja izjūt lielas bailes.
Ceļi ļogās Saka, ja izjūt lielas bailes.
Nodreb ceļi Saka, ja izjūt lielas bailes.
(No)dreb (arī ļodzās) ceļi Saka, ja izjūt lielas bailes.
Sirds kāpj (tīri vai) pa kaklu (biežāk pa muti) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) laukā (arī ārā) Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā) Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds kāpj tīri vai pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā) Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Šaušalas pārskrien (arī pāriet) (pār miesu, arī pār kauliem) Saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
Viņam (ir) pilna dūša Saka, ja kādu nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
Sirdi ņem (arī rauj) laukā (arī ārā) Saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
Sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) Saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
Sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) Saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
Pilna dūša Saka, ja nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
Dievs piemeklē Saka, ja notiek liela nelaime.
Sirds (sa)stingst Saka, ja pārņem (ļoti lielas) bailes.
Sirds (arī iekšas) vārās, arī sirdī (arī iekšā) vārās Saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums.
Iekšā viss vārās Saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums.
Sirds vārās, arī sirdi (arī iekšā) vārās Saka, ja pārņem lielas dusmas.
Sirds sastingst Saka, ja pārņem ļoti lielas bailes.
Kā (ar) svinu pieliets Saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
Kā ar svinu (arī kā svina) pieliets Saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
Acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) (ārā, arī laukā) Saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst.
Acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) laukā (arī ārā) Saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst.
Zobi klab Saka, ja sajūt stipru aukstumu. Saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
Zobi klab Saka, ja sajūt stipru aukstumu. Saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
Drebuļi pārskrien (arī skrien, iet) pār muguru (arī pār kauliem) Saka, ja sākas drebuli. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi pārskrien pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi pārskrien (arī skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi pārskrien (arī skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru), arī drebuļi izskrien caur kauliem Saka, ja sākas drebuļi. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi skrien (arī iet) pār muguru (arī pār kauliem) Saka, ja sākas drebuļi. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
sūcējsakne Saknes daļa, ar ko augs sūc barībai nepieciešamās vielas.
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai. Sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
ksilīts Saldviela, cukura aizstājējs.
pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas liela (to) kvalitatīva atšķirība.
nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa.
hidrolīze Saliktas vielas sadalīšanās divās vai vairākās citās vielās, tai reaģējot ar ūdeni.
Kvalitatīvā analīze Saliktas vielas sastāva pētīšana, tās elementu noteikšana.
nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā.
armija Samērā liela (cilvēku) kopa, kam ir kāda kopēja pazīme, darbība, uzdevums u. tml.
armija Samērā liela (mašīnu, ierīču) kopa.
tīne Samērā liela (senas konstrukcijas) tvertne.
nams Samērā liela celtne, arī celtnes daļa, kurai ir, parasti administratīvas, sabiedriskas, kultūras, tirdzniecības, funkcijas. Arī attiecīgā iestāde, uzņēmums.
Glīta nauda (arī naudiņa) Samērā liela naudas summa.
Glīta (arī laba, smuka) nauda (arī naudiņa) Samērā liela naudas summa.
Glīta (arī laba, smuka) naudiņa (arī nauda) Samērā liela naudas summa.
Smuka (arī glīta, laba) nauda (arī naudiņa) Samērā liela naudas summa.
pārgāze Samērā liela šķidruma daudzuma strauja virzīšanās (pāri kam, pār ko).
vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
oliņa Samērā neliela (parasti kukaiņu, zivju) ola.
sala Samērā neliela (salīdzinājumā ar kontinentu) sauszemes daļa, ko no visām pusēm norobežo okeāna, jūras, ezera vai upes ūdens.
raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks, informatīvs teksts (parasti laikrakstā, žurnālā, krājumā).
komanda Samērā neliela civiliedzīvotāju grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
komanda Samērā neliela karavīru grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
nieks Samērā neliela naudas summa. Samērā neliels (kā) daudzums.
pastarpa Samērā neliels attālums, samērā neliela (tukša) vieta (starp ko).
šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti no augsnes) atdalīts gabals.
pundurforma Samērā sīka, neliela (augu vai dzīvnieku dzimtas sugu, šķirņu) forma.
strūkla Samērā šaurs, plūstošs, apkārtējās vides neierobežots (vielas) kopums, kura fizikālās īpašības (piemēram, ātrums, blīvums, temperatūra) atšķiras no vides fizikālajām īpašībām.
lāsteka Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, sacietējot izkusušā! un lejup tekošai vielai. Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, izgulsnējoties vielām no lejup tekoša šķidruma.
sāņiela Sāniela.
sapropelīts Sapropelis (parasti sacietējis), kura saturā pārsvarā ir minerālvielas.
sargmājiņa Sargiem, sardzei paredzēta (neliela) celtne.
Saviesīga sadzīve Sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās). Patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā).
Saviesīga sadzīve Sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās). Patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā).
viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu, parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku atzīmēšanai.
purpurīns Sarkana krāsviela, ko iegūst no rubijas saknēm vai sintezē.
santali Sarkana vai dzeltena krāsviela, ko iegūst no dažu kokaugu koksnes.
henna Sarkanbrūna dabiskā krāsviela.
temperatūra Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām. Fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli.
analīze Sastāva noteikšana (vielai).
daļiņa Sastāvdaļa (piemēram, vielai, atomam). Mikrodaļiņa.
kompozīcija Sastāvdaļu, elementu izkārtojums (vielai).
kakliņš Sašaurināta, neliela (orgāna) daļa, kas parasti savieno divas citas (šī orgāna) daļas.
dzejolis Satura un formas ziņā noslēgts, parasti neliela apjoma, daiļdarbs saistītā valodā.
dzija Savērptas (vilnas vai tai līdzīgas izejvielas) šķiedras.
triacetāts Savienojumā «celulozes triacetāts»: viela, no kuras iegūst tekstilšķiedras. No šīs vielas iegūtās tekstilšķiedras.
lukturītis Savienojumā «kabatas lukturītis»: neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce. Kabatas laterna.
lapiņa Savienojumā «kaujas lapiņa». Neliela formāta izdevums (parasti vienā eksemplārā), kas atspoguļo aktuālus jautājumus kāda kolektīva darbībā.
pussabrukšana Savienojumā «pussabrukšanas periods»: laikposms, kurā caurmērā puse no sākotnējiem attiecīgās radioaktīvās vielas atomiem sabrūk.
rēzus Savienojumā «rēzus faktors»: īpaša viela, ko satur cilvēka un rēzus makaka eritrocīti un kas ierosina specifisku antivielu rašanos un īpašā veidā reaģē ar tām.
storveidīgs Savienojumā «storveidīgās zivis»: kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 metriem garas) zivis, piemēram, store, beluga, sevrjuga.
virsmaktīvs Savienojumā «virsmaktīvās vielas»: vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu).
grāmatiņa Savienojumos «kabatas grāmatiņa», «piezīmju grāmatiņa»: neliela formāta piezīmju klade, bloks.
hloramīns Savienojums, kurā ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela).
konsistence Savstarpējā saistība (vielas daļiņām).
līkopi Savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu vai kādu saistību uzņemšanos un cienasts, mielasts par godu šādam darījumam, saistībām.
saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām).
stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā).
apsējības Sējas nobeigums. Tam sekojošais mielasts, svinības.
sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks. Arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus.
inki Sena indiāņu cilts, lielas valsts dibinātāji tagadējā Peru teritorijā. Šīs valsts aristokrātija.
kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks.
Veļu kults Seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību.
superjauda Sevišķi liela jauda.
superlielvalsts Sevišķi liela vai vislielākā lielvalsts.
lapgrauzis Sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas.
granula Sīka, blīva, graudam līdzīga (kādas vielas) daļa.
Kosmiskie putekļi Sīkas meteoru ķermeņu daļiņas, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
lūksngrauži Sīkas vai nelielas vaboles, kuru kāpuri pārtiek parasti no lūksnes.
virpulis Sīku cietvielas daļiņu, arī, parasti vieglu, priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
pigments Sīku krāsvielas daļiņu kopums šūnās, audos.
silīcijūdeņraži Silīcija savienojumi ar ūdeņradi - toksiskas gāzveida vai šķidras vielas ar nepatīkamu smaku. Silāni.
silāni Silīcija savienojumi ar ūdeņradi - toksiskas gāzveida vai šķidras vielas ar nepatīkamu smaku. Silīcijūdeņraži.
Kušanas siltums Siltuma daudzums, kas jāpievada vielai, lai tā pārietu no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
Kušanas siltums Siltuma daudzums, kas jāpievada vielai, lai tā pārietu no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
nigrozīns Sintētiska, organiska tumšzila vai melna krāsviela.
plastmasa Sintētiski iegūta lielmolekulāra viela, kas pakļaujas plastiskai apstrādei.
poliamīdi Sintētiski polimēri - baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piemēram, mākslīgās šķiedras, plastmasu.
poliuretāni Sintētiski polimēri - cietas, elastīgas vielas, no kā iegūst, piemēram, putuplastus, plēves, kaučuku.
poliesteri Sintētiski polimēri, no kuriem iegūst, piemēram, sveķus, lakas, līmvielas.
polivinilhlorīds Sintētisks polimērs - balta, cieta, izturīga viela, no kā iegūst, piemēram, šķiedras, plēves.
polietilēns Sintētisks polimērs - bezkrāsaina puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu.
poliakrilnitrils Sintētisks polimērs - cieta, balta viela, no kā iegūst šķiedras.
polipropilēns Sintētisks polimērs - cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst šķiedras, plastmasu.
polistirols Sintētisks polimērs - cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst, piemēram, plastmasu.
rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
skaida Sita (kādas, parasti samērā sīkstas, vielas, piemēram, koksnes, metāla, plastmasas) daļiņa, kas parasti rodas, ja (uz to) iedarbojas, (to) apstrādā ar griezējinstrumentu.
miecskābe Skābe, kas sarecina olbaltumvielas.
oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas stabilitāti pret detonāciju iekšdedzes karburatoru motoros.
pieskaņa Skaņas tembra, izrunas īpatnība (parasti neliela).
kameransamblis Skaņdarbs nelielam izpildītāju (instrumentālistu, vokālistu) sastāvam.
tribīne Skatītājiem paredzēta liela būve ar pakāpeniski paaugstinātām solu, arī pakāpienu rindām (stadionos, lielu pasākumu laukumos u. tml.). Šādā būvē esošie skatītāji.
sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
alkaloīds Slāpekli saturoša organiska viela, kurai ir bāziskas īpašības.
uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), savākt (no grīdas, klona, ielas u. tml., piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu). Slaukot uzvirzīt (piemēram, gružus, putekļus uz kā).
sprausla Slēgts, profilēts (iekārtas, ierīces u. tml.) kanāls lielāka ātruma un noteikta virziena piešķiršanai vielas plūsmai, arī strūklas iegūšanai.
dižslieka Slieku suga, kurā ietilpst lielas (9-30 centimetrus garas) sliekas. Šīs sugas slieka.
Bezcukura diabēts Slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru nesaturoša urīna atdalīšanās, ārkārtīgas slāpes un nespēks.
Bezcukura diabēts Slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru nesaturoša urīna atdalīšanās, ārkārtīgas slāpes un nespēks.
Nieru diabēts Slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls.
Nieru diabēts Slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls.
serumdiagnostika Slimību diagnosticēšana, ar seroloģiskām reakcijām konstatējot specifiskas antivielas organisma šķidrumos.
fosgēns Smacējoša indīgā kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar pūstoša siena smaku.
ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību. Patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
jūgs Smagi, mokoši apstākļi, lielas grūtības.
traģēdija Smags, postošs notikums, apstākļi. Liela nelaime.
pulveris Smalki sasmalcināta cieta viela.
izgarojumi Smarža, tvaiki, kas izgaro, izdalās (piemēram, no kādas vielas).
vīraks Smaržīga viela kvēpināšanai (parasti reliģiskās ceremonijās).
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs.
ambra Smaržīga viela, kas veidojas kašalotu gremošanas orgānos.
Solīt zelta kalnus Solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
lāčsomainis Somaino apakšklases neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plais purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs.
Aktīvā ogle Speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
Aktīvā (arī aktivētā, medicīniskā) ogle Speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei). Ietve.
ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
līme Speciāli sagatavota saistviela, ko izmanto līmēšanai.
garša Specifiska (vielas, produkta) ķīmiskā īpašība, ko uztver kā ko saldu, rūgtu, skābu vai sāļu.
fermenti Specifiskas olbaltumvielas, kas paātrina bioķīmiskos procesus organismā.
straume Spēcīga (šķidruma, šķidras vielas) plūsma.
alkas Spēcīga, kaislīga vēlēšanās, lielas ilgas.
šļakata Spēcīgi, spēji lidojošs, plūstošs samērā neliels (šķidras vielas) kopums.
šalts Spēcīgi, spēji plūstošs (šķidras vielas) kopums.
uguns Spēcīgs emocionāls stāvoklis. Liela aizrautība, dedzība.
lācis Spēcīgs, liela auguma cilvēks.
tēvainis Spēcīgs, liela auguma vīrietis.
segtspēja Spēja (parasti vielai, materiālam) segt (ko).
saspiežamība Spēja (parasti vielai, priekšmetam) slogošanas iedarbībā mainīt savu tilpumu.
starlauzība Spēja (priekšmetam, vielai) lauzt gaismas starus.
saistspēja Spēja (vielai) saistīt (ko, parasti būvdetaļu).
sabiezināmība Spēja (vielai) veidot biezu vai biezāku konsistenci.
dimorfisms Spēja (vielai) veidot divas dažādas kristāliskas struktūras. Vielas pastāvēšana divās dažādās kristāliskās struktūrās.
degtspēja Spēja degt (vielai).
gaistamība Spēja gaist (vielai).
plūstamība Spēja plūst (vielai).
reaģētspēja Spēja reaģēt (parasti vielai).
sprāgstamība Spēja sprāgt (parasti vielai).
pārvēršamība Spēja tikt pārvērstam (piemēram, vielai).
kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā). Spēļu kārts.
Spēļu kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā).
iespiest Spiežot ieliekt, ielauzt (kādu priekšmetu).
toksikomānija Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomānija Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
košenile Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no šīm kukaiņu sugām. Karmīns.
karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no vairākām tropu kukaiņu sugām.
karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana lūpu krāsa, kurā izmantota šī krāsviela.
ultramarīns Spilgti zila krāsviela. Attiecīgā krāsa.
vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma. Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
favorīte Sportiste, arī sportistu komanda, kurai ir lielas izredzes uzvarēt sacensībās.
favorīts Sportists, kam ir lielas izredzes uzvarēt sacensībās.
iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (celtnes, ielas, dārzus, parasti svētkos, svinībās).
triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
piroksilīns Sprāgstviela, ko iegūst, apstrādājot celulozi ar sērskābes un slāpekļskābes maisījumu.
Brizantā sprāgstviela Sprāgstviela, ko izmanto graušanai, ārdīšanai.
lādiņš Sprāgstvielas doza (spridzināšanai).
Kaujas lādiņš Sprāgstvielas, kas iepildītas šāviņā.
Kaujas lādiņš Sprāgstvielas, kas ir iepildītas šāviņā.
ugunsnedrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir samērā liela uguns postošās iedarbības iespējamība.
piesātinātība Stāvoklis, kad (kādā vidē) ir izplatījies (kas, piemēram, viela, smarža).
pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
pārsātinātība Stāvoklis, kad (piemēram, šķīdumā) vielas koncentrācija ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
turība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
Gaissauss stāvoklis Stāvoklis, kas raksturīgs vielai, materiālam u.tml., kurš ir izžāvēts līdz nemainīgai masai.
Suspendēts stāvoklis Stāvoklis, kurā cietas vielas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
Rīgas melnais balzams Stiprs alkoholiskais dzēriens, kura sastāvā ir dažādas no augiem iegūtas vielas.
Rīgas melnais balzams Stiprs alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādas no augiem iegūtas vielas.
neklātiene Strādājošiem paredzēts mācību veids - mācību vielas apgūšana galvenokārt patstāvīgi, kā arī īpašās sesijās. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa, arī mācību iestāde.
knibināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
knubināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
sprikstēt Strauji atdaloties (no kā), kliedēties (par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.).
sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā. Strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
krist Strauji plūst, virzīties lejup (parasti no pamēra liela augstuma) - par ūdeni.
spļaut Strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas).
lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
šļākt Strauji, spēcīgi virzīt (kā, parasti šķidras vielas) strūklu, šalti.
šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (sīku vielas daļiņu, arī sīku priekšmetu) kopums.
valks Strauts, neliela ūdenstece.
Strūklas sūknis Sūknis, kurā izmanto kādas vielas strūklas enerģiju.
šellaka Sveķi, ko izdala daži tropu augi vai kukaiņi. Viela, materiāls, kas satut šādus sveķus.
mastika Sveķu, zivju līmes un pildvielas maisījums (piemēram, līmēšanai, nelielu priekšmetu izgatavošanai).
lupulīns Sveķveida viela, ko satur apiņu rogas un ko izmanto alus gatavošanā.
godības Svinības ar mielastu.
bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai, notikumam).
celuloze Šāda viela, kas iegūta no koksnes.
krāsa Šāda viela, ko izmanto tēlotājā mākslā (galvenokārt glezniecībā).
nags Šādai ragvielas plātnei līdzīgs izvirzījums, veidojums (piemēram, priekšmetam).
tablete Šādas plāksnītes formā sapresēta ķīmiska pulverveida viela.
krāsa Šādas vielas kārta (uz kādas virsmas).
vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks šķidrumu (piemēram, vīna, eļļas) glabāšanai.
vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks, kam galvenokārt ir dekoratīvas funkcijas.
dvielis Šāds garš, šaurs auduma gabals, ko izmanto zārka nešanai un ielaišanai kapā.
apkaklīte Šaura, neliela apkakle, kas piešūta, piepogāta pie (vīriešu krekla vai sieviešu tērpa) kakla izgriezuma.
ķīlis Šaurs trīsstūrveida ielaidums (apģērba gabalā).
strēle Šaurs, garens (kā, piemēram, vielas, audu) veidojums.
paprika Šī auga auglis. Garšviela, kas iegūta no šī auga augļiem.
ciete Šī viela balta pulvera veidā (parasti iegūst no kartupeļiem, rīsiem, kukurūzas, kviešiem).
solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
gļotas Šķidra zāļu forma, ko iegūst, šķīdinot karstā ūdenī tādas augu jēlvielas, kurās atrodas gļotvielas.
mazuts Šķidrs produkts, kas paliek pēc benzīna, petrolejas un dīzeļdegvielas destilēšanas no naftas.
sūkalas Šķidrums, kas rodas biezpiena ieguvē un kas satur ūdenī šķīstošas vielas (piemēram, cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
žults Šķidrums, ko izdala aknas un kas palīdz sašķelt un uzsūkt taukvielas.
nogulsnes Šķīdumā neizšķīdušas vielas kopums.
Koncentrēts šķīdums Šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
Koncentrēts šķīdums Šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
Molāls šķīdums Šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā kilogramā šķīdinātāja.
Molāls šķīdums Šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā kilogramā šķīdinātāja.
Molārs šķīdums Šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā litrā šķīduma.
Molārs šķīdums Šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā litrā šķīduma.
atšļūkt Šļūcot atkļūt šurp. _imperf._ Šļūkt šurp. Šļūcot atklāt (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
dziedzeris Šūnas vai šūnu grupas (augiem), kas izdala dažādas vielas (piemēram, nektāru, sveķus, gļotvielas).
sietstobrs Šūnu rinda, pa kuru organiskās vielas plūst no lapām uz pārējām augu daļām.
šaurs Tā, ka (kādam, kam) ir neliela, arī nepietiekama vieta, platība.
masveidā Tā, ka (kas) attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tā, ka (kas) ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu. Tā, ka (kas) ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
baismīgs Tā, ka ir lielas bailes.
zems Tāda (skaņa), kas ietilpst lielajā oktāvā.
baudkārs Tāds (cilvēks), kam ir liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
ausains Tāds (dzīvnieks), kam ir (lielas) ausis.
caurlaidīgs Tāds (materiāli viela), kas laiž sev cauri, neaiztur (piemēram šķidrumu, gāzi).
bezšūnu Tāds (organisms, viela), kam nav šūnu, kas nesastāv no šūnām. Tāds (organisms), kam nav šūnu sistēmas.
visurgājējs Tāds (parasti transportlīdzeklis), kam ir liela caurgājība.
deficīts Tāds (produkts, viela, prece), kura piegāde neapmierina pieprasījumu.
neapmierinošs Tāds, ar ko (mācību iestādēs) fiksē mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu (par sekmju vērtējumu).
tvaiks Tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.). Tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
bagātīgs Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības Bagāts, dārgs, grezns.
bagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības. Dārgs, grezns.
tuvs Tāds, kam (ar ko) ir liela līdzība, kopējas pazīmes, īpašības.
spurains Tāds, kam ir (parasti lielas, asas) spuras (1).
dramatisks Tāds, kam ir konflikta veida mūzikas attīstība (parasti par lielas formas skaņdarbu).
turīgs Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
darbietilpīgs Tāds, kam ir liela darbietilpība.
skaudrs Tāds, kam ir liela intensitāte, tāds, kas spilgti izpaužas (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
lieljaudas Tāds, kam ir liela jauda.
masīvs Tāds, kam ir liela masa, liels apjoms. Arī blīvs.
smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu. Pretstats: viegls (1).
smagsvara Tāds, kam ir liela masa, liels svars.
rūdīts Tāds, kam ir liela pieredze, plašas zināšanas (kādā darbības nozarē).
augstražīgs Tāds, kam ir liela ražošanas jauda.
siltumietilpīgs Tāds, kam ir liela siltumietilpība.
pamatīgs Tāds, kam ir liela skaitliskā vērtība (piemēram, garums, ilgums, masa).
nozīmīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme. Tāds, kas ir būtisks, izšķirošs.
svarīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme. Tāds, kas ir būtisks, izšķirošs. Nozīmīgs (1).
lielacains Tāds, kam ir lielas acis (1).
apdāvināts Tāds, kam ir lielas dotības, gara spējas, talants. Spējīgs, talantīgs.
liellapu Tāds, kam ir lielas lapas (par augiem).
liellapains Tāds, kam ir lielas lapas (par augiem). Liellapu.
lielsēklu Tāds, kam ir lielas sēklas (par augiem).
veidīgs Tāds, kam ir lietvārda nosauktā priekšmeta, vielas, parādības u. tml. forma, veids, uzbūve.
dārgs Tāds, kam ir ļoti liela nozīme (cilvēka, sabiedrības dzīvē), tāds, ko ļoti augstu vērtē.
maksimāls Tāds, kam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
lakatiņveida Tāds, kam ir neliela lakata veids.
rūtiņveida Tāds, kam ir neliela taisnstūra (parasti kvadrāta) forma, veids.
šaurs Tāds, kam ir neliela, arī nepietiekama platība (par celtnēm, telpām).
pabēdīgs Tāds, kam ir nelielas bēdas. Samērā, arī mazliet noskumis, skumjš.
mitrumprasīgs Tāds, kam ir nepieciešama (samērā) liela mitruma pakāpe.
nelaimīgs Tāds, kam ir notikusi nelaime. Tāds, kam ir lielas bēdas, ciešanas.
pasaulvēsturisks Tāds, kam ir nozīme, ietekme visas pasaules vai lielas tās daļas vēsturē.
vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
ieinteresēts Tāds, kam ir radusies, parasti liela, interese (par ko).
kristālisks Tāds, kam ir raksturīga atomu un molekulu stingri noteikta, regulāra kārtība (par vielas uzbūvi, tās stāvokli).
sīkmanīgs Tāds, kam ir raksturīga pārāk liela pievēršanās kam nesvarīgam, nenozīmīgam. Arī sīkumains (1).
jaudīgs Tāds, kam ir samērā liela jauda (2).
jaudīgs Tāds, kam ir samērā liela jauda (3).
ķimeņots Tāds, kam ir samērā liela ķimeņu piedeva.
ķiplokots Tāds, kam ir samērā liela ķiploku piedeva.
pasmags Tāds, kam ir samērā liela masa.
sinepjains Tāds, kam ir samērā liela sinepju piedeva.
smuks Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība (parasti par naudas summu, algu u. tml.).
solīds Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība, samērā liels apjoms.
sviests Tāds, kam ir samērā liela sviesta piedeva (par ēdienu, tā sastāvdaļu, produktu).
paviegls Tāds, kam ir samērā neliels svars, neliela masa.
superaugsts Tāds, kam ir sevišķi liela skaitliskā vērtība. Sevišķi kvalitatīvs.
nesamaksājams Tāds, kam ir tik liela vērtība, ka to grūti vai neiespējami samaksāt.
sekstains Tāds, kam ir, parasti liela, sekste (1).
vērtīgs Tāds, kam ir, parasti liela, vērtība (1).
vērtīgs Tāds, kam ir, parasti liela, vērtība (2).
zinīgs Tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas (2), tāds, kas labi orientējas kādā nozarē.
nenozīmīgs Tāds, kam nav lielas vērtības, spēcīgas ietekmes. Tāds, kas nav būtisks, izšķirošs.
vārīgs Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
mazs Tāds, kam nepieder liels īpašums, liela bagātība. Arī nabadzīgs.
smags Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm). Arī šķietami zems.
bagāts Tāds, kam pieder lielas materiālas vērtības. Tāds, kam ir daudz naudas.
izcils Tāds, kam piemīt lielas spējas, prasme. Ievērojams, ļoti spējīgs.
viegls Tāds, kam piemīt veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas, parasti ar kustībām, rada samērā neliela svara iespaidu (par cilvēku).
ugunsbīstams Tāds, kam raksturīgi apstākļi, kuros ugunsgrēku izcelšanās iespējamība ir liela (par laikposmu).
smags Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums.
vaļējs Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu nav norobežots no visām pusēm. Tāds, kam nepārtraukti notiek vielas un enerģijas apmaiņa ar ārējo vidi (parasti par sistēmu).
nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra, lielas satiksmes maģistrāles (par vietu, novadu, apgabalu).
masveida Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu. Tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
masveidīgs Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu. Tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
pirofors Tāds, kas gaisā samērā zemā temperatūrā spontāni uzliesmo. Tāds, kas neliela trieciena vai berzes iedarbībā rada dzirksteles.
tāls Tāds, kas iedarbojas, ar ko iedarbojas no samērā liela attāluma (piemēram, par darbību, procesu).
viegls Tāds, kas iestājas, rodas, notiek ātri, bez lielas pretestības, šķēršļiem u. tml. (piemēram, par stāvokli, norisi kādā materiālā).
trūcīgs Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
nesaldināts Tāds, kas ir gatavots bez saldu vielu piedevas. Tāds, kam nav pievienotas saldas vielas.
prominents Tāds, kas ir izcili nozīmīgs, ievērojams. Tāds, kam ir liela autoritāte.
rags Tāds, kas ir izgatavots no šādiem dzīvnieku ragvielas izaugumiem.
monolīts Tāds, kas ir masīvs, tāds, kas ir veidots no viena liela gabala.
metamorfizēts Tāds, kas ir pārveidojies augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
pabēdīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko samērā, arī mazliet nepatīkamu. Tāds, kas izraisa nelielas bēdas. Samērā, arī mazliet nepatīkams, neiepriecinošs.
turīgs Tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem, ar īpašumu, kurā ir samērā lielas materiālas vērtības (piemēram, par dzīvi, laikposmu).
tālvadāms Tāds, kas ir vddāms no samērā liela attāluma (par ierīci, iekārtu, procesu u. tml.).
pusmiris Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus spēkus (piemēram, fiziskas pārpūles vai liela pārdzīvojuma rezultātā).
lipīgs Tāds, kas izdala vielas, kurām ir līmes īpašības (par organismiem, to daļām).
tāls Tāds, kas izplatās no samērā liela attāluma, arī tāds, kas izplatās samērā lielā attālumā (parasti par skaņu, gaismu). Tāds, kas ir uztverams no samērā liela attāluma.
baismīgs Tāds, kas izraisa drūmas, nomācošas izjūtas. Tāds, kas izraisa lielas bailes. Briesmīgs, drausmīgs.
drausmīgs Tāds, kas izraisa lielas bailes, šausmas, arī lielu riebumu, pretīgumu.
pabailīgs Tāds, kas izraisa nelielas bailes. Samērā, arī mazliet bīstams.
lielisks Tāds, kas izraisa sevišķu patiku (piemēram, par priekšmeta, vielas, parādības īpašībām).
briesmīgs Tāds, kas izraisa vai var izraisīt lielas briesmas, lielu ļaunumu.
tauknecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž sev cauri, aiztur taukus, taukvielas (par materiālu, vielu).
mīksts Tāds, kas noris bez ievērojamas (kādas vielas, vides) pretestības (par darbību, procesu).
pusparazītisks Tāds, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga (par augiem).
starpkristālu Tāds, kas pastāv, noris starp vielas kristāliem.
vesels Tāds, kas pēc apjoma, sastāva u. tml. atbilst lielam daudzumam, arī priekšstatiem (par kā lielu kopumu).
viegls Tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par to formu, veidu u. tml.).
bīstams Tāds, kas saistīts ar risku, iespējamu nelaimi, tāds, kas var kļūt par cēloni lielai neveiksmei. Riskants.
vecs Tāds, kas samērā ilgi strādā, darbojas (kādā nozarē). Tāds, kam ir liela, ilggadēja pieredze (darbā).
rupjgabalains Tāds, kas sastāv no samērā liela šķērsgriezuma gabaliem.
rupjgraudains Tāds, kas sastāv no samērā lielām graudveida daļām. Tāds, kurā ir samērā lielas graudveida daļas.
šķidrs Tāds, kas sastāv tikai vai galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz cietvielas, cietu daļiņu piejaukuma (piemēram, par vielu maisījumu). Pretstats: biezs.
četrprocentīgs Tāds, kas satur četrus procentus (kādas vielas).
desmitprocentīgs Tāds, kas satur desmit procentus (kādas vielas).
divprocentīgs Tāds, kas satur divus procentus (kādas vielas).
gļotains Tāds, kas satur gļotas, gļotvielas.
glums Tāds, kas satur gļotvielas. Staipīgs, lipīgs, arī recekļains (par šķidrumu, dūņām u. tml.).
mazalkoholisks Tāds, kas satur maz alkohola. Tāds kam ir neliela alkohola piedeva.
piecprocentīgs Tāds, kas satur piecus procentus (kādas vielas).
recekļains Tāds, kas satur recekli, recekļvielas.
stiprs Tāds, kas satur samērā daudz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
viegls Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
simtprocentīgs Tāds, kas satur simt procentus (kādas vielas).
sulīgs Tāds, kas satur šķidras vielas (parasti par pārtikas produktiem).
trīsprocentīgs Tāds, kas satur trīs procentus (kādas vielas).
vienprocentīgs Tāds, kas satur vienu procentu (kādas vielas).
pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai. Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām.
kārs Tāds, kas tiecas pēc garšas baudas, kāro ko ļoti iecienītu, garšīgu, tāds, kam ir liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
sīksts Tāds, ko (piemēram, tā staipīguma, līpamības dēļ) ir grūti saspiest, sadalīt (parasti par vielas masu).
galēnisks Tāds, ko iegūst, apstrādājot ārstnieciskas izejvielas, kuras atrodamas augu, arī dzīvnieku valstī.
nemirkstošs Tāds, ko šķidra viela nesaslapina.
vielisks Tāds, ko veido viela, matērija.
pilns Tāds, kurā (kas, piemēram, viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
iekšdedzes Tāds, kurā degviela sadeg cilindrā (par dzinēju).
bagāts Tāds, kurā ietilpst lielas materiālas vērtības.
sasprindzināts Tāds, kura īstenošanai ir nepieciešama liela piepūle, spraiga darbība (piemēram, par plānu, uzdevumu). Saspriegts (2).
saspriegts Tāds, kura īstenošanai ir nepieciešama liela piepūle, spraiga darbība (piemēram, par plānu, uzdevumu). Sasprindzināts (3).
ūdens Tāds, kurā izmanto šo vielu (piemēram, tās ķīmiskās, fizikālās īpašības, tās plūsmas enerģiju). Tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu, ir paredzēts šīs vielas izmantošanai.
kārs Tāds, kurā izpaužas kāre pēc kā ļoti iecienīta, garšīga, tāds, kurā izpaužas liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
verdzisks Tāds, kurā izpaužas liela pazemība, pazemošanās, arī pakļaušanās.
nelaimīgs Tāds, kurā izpaužas lielas bēdas, ciešanas.
pabailīgs Tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
pārsmalcināts Tāds, kurā izpaužas pārāk liela izsmalcinātība, tāds, kas atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām. Pārāk niansēts, detalizēts.
ieinteresēts Tāds, kurā izpaužas, parasti liela, interese (par ko).
paplāns Tāds, kurā kādas vielas ir samērā mazā koncentrācijā (parasti par ēdienu, dzērienu).
ūdeņains Tāds, kura liela daļa kūstot ir kļuvusi šķidra (par sniegu, ledu).
gāzveida Tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu). Tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli).
rušināms Tāds, kura normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana (par lauksaimniecības augiem, piemēram, cukurbietēm, kartupeļiem, kukurūzu, saulgriezēm).
skaudrs Tāds, kura pārvarēšanai, pārciešanai vajadzīga liela izturība. Tāds, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus. Arī skarbs (2).
vienkāršs Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, arī izpratnei, apguvei, izlemšanai nav nepieciešama liela fiziska vai garīga piepūle.
sarežģīts Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle.
komplicēts Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle. Sarežģīts.
trekns Tāds, kura sastāvā ir liels pamatvielas, galvenās vielas daudzums (par vielu maisījumu, parasti par saistvielām, degvielu).
ugunīgs Tāds, kura saturā izpaužas liela aizrautība, dedzība.
ugunsnedrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespēja ir samērā liela (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
ugunsbīstams Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespējamība ir liela (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
slidens Tāds, kura virsmai ir samērā neliela slīdes berze.
spēcīgs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām).
stiprs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām). Spēcīgs (3).
ražojošs Tāds, no kā cilvēks iegūst nepieciešamos materiālos labumus, piemēram, augļus, vielas (par augiem, dzīvniekiem, to kopumu).
prospekts Taisna, gara un plata (pilsētas) iela.
relikts Tas (parasti organisms, viela, parādība dabā), kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
rezerve Tas (parasti viela), ko (organisms) uzkrāj sevī izmantošanai vajadzības gadījumā.
piedeva Tas (parasti viela), ko pievieno (kam) kādu īpašību radīšanai, arī uzlabošanai.
pavadonis Tas (piemēram, dzīvnieks, augs, arī viela), kas parasti ir sastopams, izplatīts kā tuvumā.
monolīts Tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens. Tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas.
konkurents Tas (piemēram, priekšmets, ierīce, viela), kas var pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
rakstāms Tas (piemēram, priekšmets, viela), kas ir paredzēts rakstīšanai.
aizstājējs Tas (priekšmets, viela), ar ko aizstāj.
platgalvis Tas (tāds), kam ir liela, plata galva, arī izspūruši mati.
lielacis Tas (tāds), kam ir lielas acis (1).
materiāls Tas (viela, priekšmets, parādība dabā u. tml.), kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
lapreņģe Tauka, liela reņģe, kas nārsto un tiek zvejota aptuveni laikā, kad plaukst lapas.
lecitīni Taukiem līdzīgas organiskas vielas dzīvnieku un augu šūnās.
trāns Taukviela, ko iegūst no zivīm, apaļmutēm un jūras zīdītājdzīvniekiem.
aiztaustīties Taustoties aizvirzīties. _imperf._ Taustīties prom. Taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.).
lauksaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas ražo pārtikas produktus iedzīvotājiem un lauksaimnieciska rakstura izejvielas rūpniecībai.
etīde Teātra mākslā - vingrinājums (parasti nelielas dramatiskas ainas veidā bez teksta).
paštece Tecēšana, ko izraisa tekošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
sīkplastika Tēlniecības, lietišķās mākslas veids, kas ietver neliela apjoma darbu darināšanu. Šādu darbu darināšana.
diorāma Tēlotājas mākslas darbs (parasti liela, zema puscilindra formā), kura vertikālā daļa ir apgleznota, bet horizontālo daļu (priekšplānu) veido butaforijas.
tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
ateja Telpa, arī īpaša neliela ēka dabisko vajadzību nokārtošanai. Tualete.
Vārtu telpa (arī rūme) Telpa, kas izveidojas segtos vārtos (parasti ēkā, kurā pa vārtiem no ielas var iekļūt sētā).
bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dažus dzērienus.
Baku detrīts Tēļa vai govs baku izsitumu viela (izmantojama aizsargpotēs pret saslimšanu ar bakām).
Kušanas temperatūra Temperatūra, kādā viela no cieta agregātstāvokļa pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
reihskomisariāts Teritoriāla liela pārvaldes vienība (fašistiskās Vācijas okupētajās zemēs).
Kurzemes katls Teritorija, kurā atradās Kurzemē ielenktās hitleriešu karaspēka daļas (Lielajā Tēvijas karā).
iecirknis Teritorijas vai joslas (neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūka, vai noteiktai darbībai.
kausēt Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
kausēt Termiski iedarbojoties, pārvērst viendabīgā masā, materiālā (piemēram, kādas vielas sīkas daļas).
Kritiskais stāvoklis Termodinamisks stāvoklis, kad zūd atšķirība starp vielas gāzveidīgo un šķidro fāzi.
Kritiskais stāvoklis Termodinamisks stāvoklis, kad zūd atšķirība starp vielas gāzveidīgo un šķidro fāzi.
stabs Termometra, barometra elements - caurulē iepildīta viela. Stabiņš (2).
stabiņš Termometra, barometra elements - caurulē iepildīta viela. Stabs (3).
miertiesa Tiesu iestāde, kur zemākajā instancē iztiesā nelielas civillietas un krimināllietas (Latvijā līdz 1940. gadam).
rizoīdi Tievi pavedienveida izaugumi, ar kuriem daļa aļģu, sēnes, ķērpji, sūnas un paparžu protalliji piestiprinās pie substrāta, uzņem no tā ūdeni un barības vielas.
zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
aizkalst Tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai).
plukt Tikt apdedzinātam, piemēram, karsta šķidruma, kodīgas vielas iedarbībā (par ķermeņa daļu).
uzņemt Tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam (ar kravu, degvielu). Arī būt tādam, kurā tiek ievietota, iepildīta (krava, degviela u. tml.) - par transportlīdzekli.
tilpummasa Tilpuma vienības masa (piemēram, vielai). Blīvums (2).
Īpatnējais tilpums Tilpums, kuru aizņem vielas viena masas vienība.
Tilpuma mērvienības, īpatnējais tilpums Tilpums, kuru aizņem vielas viena masas vienība.
preparāts Tīra viela, vielu savienojums, kas ir izstrādāts no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai. Arī zāles.
kāst Tīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot (tam) plūst, piemēram, cauri sietam, kāstuvei.
rafinēt Tīrīt no piemaisījumiem (dabas vielas, tehniskus produktus).
huņņi Tjurku klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas ielauzās Eiropā.
tonalitāte Toņu, nianšu, nokrāsu īpatnību kopums (krāsai, gaismēnai). Šādu krāsas, gaismēnas īpatnību kopums (piemēram, mākslas darbam, priekšmetam, vielai).
drezīna Transportlīdzeklis - neliela platforma braukšanai pa sliežu ceļiem.
menzūra Trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
mērglāze Trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
piesta Trauks vielas sasmalcināšanai beržot vai ar sitieniem.
kristalizators Trauks, aparāts (vielas) kristalizācijai.
mimoza Tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm.
ingvers Tropu lakstaugs, kura saknes satur ēteriskās eļļas. Garšviela, kas iegūta no šī auga.
stirakss Tropu un subtropu koks, kura sveķi satur aromātiskas vielas.
mēslvabole Tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem.
indigo Tumši zila, kristāliska viela. Attiecīgā krāsviela. Attiecīgais krāsas tonis.
purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai. Attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
Pārsātināts tvaiks Tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
Piesātināts tvaiks Tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē.
degaukla Ūdensnecaurlaidīga, tieva caurule, kurā iepildītas degošas vielas un kuru lieto par ugunsvadu (piemēram, spridzināšanas darbos).
ūdens Ūdeņraža oksīds - šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zilgana krāsa) un kas, parasti šķīdumu, maisījumu sastāvā, ir plaši izplatīta ūdenstilpēs, augsnē, gaisā, organismos.
Sēžas pielaide Urbuma un vārpstas pielaižu summa.
Sēžas pielaide Urbuma un vārpstas pielaižu summa.
urogrāfija Urīnceļu rentgenoloģiska izmeklēšana, izmantojot kontrastvielas.
utilizejviela Utilizācijas (1) izejviela.
utiljēlviela Utilizejviela.
Galda karte Uz galda nolikta neliela karte, kas norāda viesa vietu.
Galda karte Uz galda nolikta neliela karte, kas norāda viesa vietu.
atbilde Uzdotās mācību vielas atstāstījums. Stāstījums pēc pedagoga jautājuma.
uzlaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam. Pielaikot.
uzkrāt Uzņemot organismā kādas vielas, palielināt (to) daudzumu - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
baroties Uzņemt barības vielas (par augiem).
apkrauties Uzņemties (loti lielas saistības). Sevi ļoti noslogot (ar darbiem, pienākumiem).
saimniece Uzņēmuma (parasti neliela) īpašnieka vai nomnieka sieva. Šāda uzņēmuma īpašniece vai nomniece.
saimnieks Uzņēmuma, (parasti neliela) īpašnieks vai nomnieks. Šāda uzņēmuma īpašnieces vai nomnieces vīrs.
ievadvārdi Uzruna (parasti neliela), ar kuru atklāj (sapulci, konferenci u. tml.).
sociāletātisms Uzskats, pēc kura valsts varai ir liela nozīme sociālistiskas sabiedrības attīstībā un vadīšanā.
Uztura vielas Uzturvielas.
Uztura vielas Uzturvielas.
lapgrauzis Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīkas vai vidēji lielas augēdājas vaboles, parasti spilgtā, metāliski zaigojošā krāsā.
skrejvaboles Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas un lielas, tumšas, reizumis metāliski zaigojošas vaboles. Šīs dzimtas vaboles.
fricis Vācietis (parasti vācu karavīrs Pirmajā pasaules karā vai Lielajā Tēvijas karā).
nodaļa Vada apakšvienība. Atsevišķa organizēta cīnītāju (neliela) grupa.
mīdīties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
skalot Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām). Kļūst tīrs. Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
grāmatiņa Vākos iestiprināts neliela formāta dokuments ar noteiktu tekstu.
pučs Valsts apvērsums, ko rīko neliela avantūristisku sazvērnieku grupa. Arī sazvērestība.
sīpols Vasas pārveidne - īsvasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā.
tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai. Arī turza.
rezervuārs Veidojums (piemēram, tvertne, balons, baseins) kādas (parasti šķidras, gāzveida) vielas uzglabāšanai, arī transportēšanai.
monolitēt Veidot (ko) masīvu, no viena liela gabala.
sēsties Veidot kārtu, slāni (kur, uz kā u. tml.) - par sīkām vielas daļiņām.
pils Verdzības un feodālisma laikmetā - liela, arī grezni būvēta, iekārtota valdnieka, vergtura, feodāļa mītne (parasti nocietināta).
restitūcija Vesela organisma atjaunošanās no nelielas ķermeņa daļas.
sādža Vēsturiski izveidojusies, neliela, sameta kompakta, rindveidā apbūvēta lauku apdzīvoto vieta (pirmsrevolūcijas Krievijā).
ķerra Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām.
siļķe Vidēji liela siļķu dzimtas zivs ar slaidu ķermeni, zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vāji attīstītiem zobiem.
pāžs Viduslaikos - jauneklis no muižnieku ģimenes, kurš atradās par viņu augstāka dižciltīgā (piemēram, liela feodāļa vai karaļa) dienestā.
kušņi Viegli kūstošas vielas, ko izmanto keramikas izstrādājumu pārklāšanai pirms apdedzināšanas.
napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti.
gāzbetons Viegls celtniecības materiāls - šūnains betons, ko iegūst, betona masā ievadot gaisu vai arī šai masai piejaucot vielas, kas rada gāzes.
silikalcīts Viela (būvmateriāls), kas satur silīciju un kalcītu.
tīrītājs Viela (kā) tīrīšanai.
eļļa Viela (parasti taukaina), ko iegūst no dažiem augiem vai derīgajiem izrakteņiem.
denaturāts Viela (piemēram, spirts), kas ar citām vielām padarīta nederīga dzeršanai, ēšanai.
indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kāda ķīmiskā savienojuma klātbūtni.
odorants Viela ar asu smaku, ko piejauc gāzei, lai varētu konstatēt gāzes noplūdi.
luminofors Viela ar luminiscences īpašībām.
rūgtviela Viela ar rūgtu garšu (parasti augos).
saldviela Viela ar saldu garšu.
paramagnētiķis Viela ar vāji izteiktām magnētiskām īpašībām un pozitīvu magnētisko uzņēmību.
gāze Viela gāzveida agregātstāvoklī.
tvaiks Viela gāzveida stāvoklī (fāzē), kas noteiktos apstākļos atrodas līdzsvarā ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi).
želeja Viela pārejā no šķidrā uz cieto agregātstāvokli.
pirmviela Viela tās sākotnēja stāvoklī.
mēslojums Viela vai vielu kopums, ko iestrādā augsnē, lai tajā veicinātu aktīvu barības vielu veidošanos vai augsnes auglības uzlabošanos.
mīkstinātājs Viela, ar ko mīkstina.
atšķaidītājs Viela, ar kuru ko atšķaida vai kurā ko šķīdina.
krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
aktivators Viela, faktors, kas aktivē.
absorbents Viela, kam piemīt absorbcijas spēja.
magnētiķis Viela, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas var būt mijiedarbībā ar magnētisko lauku.
supravadītājs Viela, kam piemīt supravadītspēja.
pamatviela Viela, kas (kādā vielu maisījumā) ir lielā pārsvarā.
sastāvviela Viela, kas (parasti vienlaikus ar citām vielām) ir nepieciešama, lai rastos (kā) sastāvs.
stabilizators Viela, kas aizkavē kādas reakcijas norisi.
aizsargviela Viela, kas aizsargā (no kā kaitīga).
iniciators Viela, kas aktivē (kādu citu vielu).
baktericīds Viela, kas aptur baktēriju attīstību vai nonāvē tās.
kodolsprāgstviela Viela, kas atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijas vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijas rezultātā izdala lielu enerģijas daudzumu.
korķviela Viela, kas ietilpst korķa šūnu apvalkā.
insekticīds Viela, kas iznīcina kukaiņus.
oksidētājs Viela, kas izraisa (kā) oksidēšanos.
alergēns Viela, kas izraisa alerģiju.
koagulants Viela, kas izraisa koagulāciju.
Narkozes līdzeklis Viela, kas izraisa narkozi.
inhibitors Viela, kas kavē kādas ķīmiskas reakcijas norisi.
krāsviela Viela, kas kopā ar saistvielu veido krāsu (3) vai kas ar krāsojamo materiālu dod krāsainus savienojumus.
migrants Viela, kas migrē.
Nomierinošs līdzeklis Viela, kas nomierina centrālo nervu sistēmu.
pretinde Viela, kas novērs, vājina indes iedarbību.
sikatīvs Viela, kas paātrina augu eļļu žūšanu.
psihostimulators Viela, kas palielina psihiskās darbības intensitāti, mazina nogurumu.
sinerģists Viela, kas papildina citas vielas iedarbību.
aizsargviela Viela, kas pasargā (no kā organismam kaitīga).
antifrīze Viela, kas pazemina ūdens sasalšanas temperatūru.
Reakcijas viela Viela, kas piedalās ķīmiskā reakcijā.
Reakcijas viela Viela, kas piedalās ķīmiskā reakcijā.
holīns Viela, kas pieder pie B grupas vitamīniem.
dielektriķis Viela, kas praktiski nevada elektrisko strāvu.
nevadītājs Viela, kas praktiski nevada elektrisko strāvu. Dielektriķis.
metabolīts Viela, kas rodas organismā vielmaiņas procesā.
sekrēts Viela, kas rodas organisma vielmaiņas procesos un uzkrājas tajā vai izdalās uz tā virsmas.
sublimāts Viela, kas rodas sublimācijas rezultātā.
gruzdviela Viela, kas rodas, cepot vai grauzdējot pārtikas produktus.
miecviela Viela, kas sarecina olbaltumvielas un ko izmanto, piemēram, jēlādu apstrādē, medicīnā.
lipekļviela Viela, kas satur augu lipekli.
sensibilizators Viela, kas sensibilizē (1).
sensibilizators Viela, kas sensibilizē (2).
elektrolīts Viela, kas šķīdumā vai izkausētā stāvoklī sadalās jonos.
sorbāts Viela, kas tiek saistīta sorbcijas procesā.
dopings Viela, kas uzmundrina organismu.
emulgators Viela, kas veicina emulsijas (1) veidošanos.
tauksviedri Viela, kas veidojas no ķermeņa izdalīto tauku un sviedru savienojuma.
bāze Viela, kas, disociējot ūdens šķīdumā, dod hidroksiljonus.
inde Viela, kas, iedarbojoties uz organismu, jau samērā mazās devās izraisa saindēšanos vai nāvi.
krāsviela Viela, kas, ietilpstot (kā) sastāvā, rada vai daļēji nosaka (tā) krāsu (2).
modifikators Viela, kas, pievienota nelielā daudzumā, ievērojami maina citas vielas īpašības.
saistviela Viela, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu, arī vielas daļiņu) saistīšanai. Viela, kas veicina (piemēram, citu vielu, materiālu daļiņu) saistīšanos.
ziežviela Viela, ko izmanto (kā) ziešanai.
palēninātājs Viela, ko izmanto atomreaktorā, lai samazinātu neitronu enerģiju.
konservants Viela, ko izmanto konservēšanai.
papildviela Viela, ko izmanto papildus parastajām vielām, pamatvielām.
pildviela Viela, ko izmanto par citas vielas sastāvdaļu, lai nodrošinātu tai vēlamās īpašības.
kontrastviela Viela, ko izmanto, lai izmeklētu ar parastajām rentgenoloģiskajām metodēm grūti atšķiramus orgānus.
diamagnētiķis Viela, ko magnēts atgrūž (piemēram, bismuts, zelts, sudrabs, varš).
plastifikators Viela, ko pievieno citai vielai, materiālam, lai palielinātu tā plastiskumu. Mīkstinātājs.
Ķīmiskais elements Viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
katalizators Viela, kura izmaina ķīmiskas reakcijas ātrumu, bet kuras sastāvs reakcijā ķīmiski neizmainās.
scintilators Viela, kurā jonizējošā starojuma iedarbībā rodas īslaicīgs gaismas uzliesmojums.
kodoldegviela Viela, kurā noteiktos apstākļos pati no sevis var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos.
pusvadītājs Viela, kura pēc elektrovadītspējas ierindojama starp vadītājiem un nevadītājiem.
savienojums Viela, kura sastāv no dažādiem ķīmiskajiem elementiem vai kuras molekulas sastāv no vairākiem atomiem.
šķīdinātājs Viela, kurā šķīst cita viela.
Filozofu akmens Viela, kura, pēc alķīmiķu uzskatiem, pārvērš jebkuru metālu zeltā vai sudrabā un kurai ir universālas dziedināšanas spējas.
līmviela Viela, kurai ir līmei raksturīgas īpašības. Viela, no kuras var izgatavot līmi.
segnetoelektriķis Viela, kurai noteiktā temperatūru intervālā piemīt polarizācija arī tad, ja nav ārējā elektriskā lauka.
eliksīrs Viela, kurai piedēvē brīnumdarītājas īpašības.
cietviela Viela, kurai raksturīga formas stabilitāte.
metāls Viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
antiviela Viela, kuras atomi sastāv no pozitroniem un negatīviem kodoliem.
Radioaktīvā viela Viela, kuras sastāvā ķīmiskā savienojuma vai piejaukuma veidā ietilpst radioaktīvo elementu atomi.
līmviela Viela, materiāls, ko izmanto (kā) līmēšanai, arī (piemēram, krāsvielu) biezināšanai.
Miega līdzeklis Viela, medikaments, kas veicina miega iestāšanos.
izejviela Viela, no kuras var ko iegūt rūpnieciskā pārstrādē.
produkts Viela, savienojums, kas veidojas no citām vielām, savienojumiem
sorbents Viela, uz kuras virsmas vai kuras tilpumā noris sorbcija.
substrāts Viela, vide, kas ir nepieciešama kāda, parasti ķīmiska.
piededži Viela, vielu kopums, kas ir piededzis (1).
nosēdumi Viela, vielu kopums, kas izdalās no gaisa un sakrājas, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.).
šķidrums Viela, vielu maisījums, kam ir raksturīga plūstamība, arī amorfums.
izdalījumi Viela, vielu maisījums, ko izdala organismi, orgāni.
putas Viela, vietu maisījums, kura uzbūvei viscaur ir raksturīgi ar gaisu, gāzi pildīti pūslīši, poras.
Gaismas izkliede Vielai caurejošas gaismas vājināšanās, kas saistīta ar to, ka daļa gaismas staru maina savu virzienu, nezaudējot enerģiju.
debits Vielas (parasti ūdens, naftas, gāzes) daudzums, ko dod tās avots kādā laika vienībā.
rentgenstruktūranalīze Vielas atomārās un molekulārās uzbūves pētīšana, kurā izmanto rentgenstaru difrakciju vielā.
mols Vielas daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
masa Vielas daudzums (ķermenim, priekšmetam). Arī daudzums (ko veido priekšmets, priekšmeti).
grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar tās relatīvo molekulmasu.
Visuma blīvums Vielas daudzums Visuma novērojamajā daļā jeb Metagalaktikā, kas attiecināts uz šās daļas tilpumu.
Naža gals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu.
nažagals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu. Naža gals.
Naža gals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu. Nažagals.
agregātstāvoklis Vielas fizikālais stāvoklis.
rentgenspektrālanalīze Vielas fizikālās analīzes metode, kas balstās uz atomu, jonu vai molekulu rentgenspektru pētījumiem.
toksicitāte Vielas indīgums, tās kaitīgā iedarbība uz organismu.
supravadītspēja Vielas īpašība - tās elektriskās pretestības samazināšanās praktiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā).
tinktūra Vielas izvilkums spirtā.
difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību.
protozvaigzne Vielas kopums, no kā veidojas zvaigzne.
smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu. Attiecīgā ožas sajūta.
smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu. Attiecīgā ožas sajūta.
molmasa Vielas mola masa.
moltilpums Vielas mola tilpums.
inversija Vielas molekulu optisko īpašību maiņa, kas rodas, ja mainās molekulas telpiskā uzbūve.
kristalizācija Vielas pāreja kristāliskā stāvoklī.
Elektrolītiskā disociācija Vielas sadalīšanās atsevišķos jonos.
Kvantitatīvā analīze Vielas sastāvdaļu daudzuma noteikšana.
polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
šķīdība Vielas spēja veidot šķīdumu ar citu vielu. Šādas spējas kvantitatīvais raksturojums.
Termodinamiskais (arī siltuma) līdzsvars Vielas stāvoklis, kurā visi tās parametri (parasti spiediens, tilpums, blīvums, temperatūra) neierobežoti ilgi paliek nemainīgi.
sārmšķīdība Vielas šķīdība sārmā.
sublimācija Vielas tieša pāreja no cieta stāvokļa gāzveida stāvoklī vai no gāzveida stāvokļa cietā stāvoklī.
mutagēni Vielas, aģenti, kas izraisa mutāciju (1).
karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē.
patēriņš Vielas, enerģijas izlietojums (kā) darbināšanai.
patēriņš Vielas, enerģijas izmantojums dzīvības procesu uzturēšanai organismā, tā daļās.
trūdvielas Vielas, kas ir radušās, trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām. Arī humuss.
antikoagulanti Vielas, kas kavē asins recēšanu.
barība Vielas, kas nepieciešamas augu dzīvības norisēm.
žultsdzinējs Vielas, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā.
Lipotropās vielas Vielas, kas regulē tauku vielmaiņu.
Kancerogēnās vielas Vielas, kas var izraisīt ļaundabīgu audzēju veidošanos.
auksīni Vielas, kas veicina augu augšanu.
Endogēnās vielas Vielas, kas veidojas organismā.
Endogēnās vielas Vielas, kas veidojas organismā.
polifosfāti Vielas, ko iegūst, polimerizējot fosforskābes sāļus.
rentgenkontrastvielas Vielas, ko ievada organismā, lai iegūtu skaidrāku rentgenoloģiski izmeklējamā objekta attēlu.
kušņi Vielas, ko izmanto metināšanā, lodēšanā, lai izšķidrinātu radušos oksīdu kārtu.
kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem.
Skaldāmie materiāli Vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
slāpekļvielas Vielas, kuru sastāvā ietilpst slāpeklis.
lāpsta Vielas, materiāla daudzums, kas ietilpst šādā darbarīkā.
segums Vielas, materiāla u. tml. slānis, kārta, kas sedz (kā) virsmu.
šūna Vielas, priekšmeta u. tml. uzbūves pamatelements, kam parasti ir raksturīga noteikta regulāra forma.
kaļķi Vielas, vielu maisījums, kas satur kalcija savienojumus.
atkritumvielas Vielmaiņas procesā radušās vielas, ko organismā tālāk neizmanto.
Miega artērija Viena no divām lielajām artērijām, kuras atrodas abās pusēs kaklam.
Miega artērija Viena no divām lielajām artērijām, kuras atrodas abās pusēs kaklam.
šķiedra Viendabīga, gara, parasti tieva (piemēram, ieža, vielas) kārta, kas atrodas starp citām kārtām.
plēve Viendabīga, parasti plāna (samērā sīku vielas daļiņu) kārta uz kā virsmas.
plēve Viendabīga, parasti plāna, samērā blīva (piemēram, vielas, organiska veidojuma) kārta, kas atrodas virs citām, parasti mazāk blīvām (to) kārtām vai pārklāj (to) virsmu.
plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
slānis Viendabīgs (kā, piemēram, vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību. Horizontāli norobežota (kā, piemēram, vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
kārta Viendabīgs (piemēram, zemes, iežu, vielas, organiska veidojuma) slānis, kas atrodas starp (arī virs) citiem slāņiem vai pārklāj kā virsmu.
šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums, sistēma, kurā izšķīdušas vielas ir atdalāmas no šķīdinātāja.
portulaka Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms ar sulīgām lapām bez pielapēm, maigiem ziediem un augli - pogaļu.
proteīns Vienkārša olbaltumviela - dzīvo organismu šūnu galvenā sastāvdaļa.
albumīni Vienkāršākās, ūdenī šķīstošās olbaltumvielas ar samērā mazu molekulsvaru.
skleroproteīni Vienkāršas dzīvnieku organismu olbaltumvielas, kas nešķīst ūdenī un sālu šķīdumos un kas ietilpst, piemēram, kaulu, skrimšļu, apmatojuma sastāvā.
globulīni Vienkāršās olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos.
suspendēt Vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē.
baudījums Vienreizēja paveikta darbība --> baudīt (1) Liela patika, tīksme.
šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2). Arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
urīnskābe Viens no olbaltumvielu maiņas galaproduktiem organismā - viela, kas rodas aknās un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem.
sulfanilamīds Viens no sulfanilskābes derivātiem - antibakteriāla zāļu viela.
Stiklveida stāvoklis Viens no vielas amorfajiem stāvokļiem, kam raksturīgs struktūras viendabīgums un atomu telpiskā izvietojuma tuvā kārtība.
apsardze Viens vai vairāki cilvēki, kam uzdots apsargāt (kādu objektu). Neliela karavīru grupa, kas apsargā (kādu objektu).
stūris Vieta (parasti kādas teritorijas, apvidus malā), parasti neliela, no apkaimes atšķirīga.
caurbrauktuve Vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
pekle Vieta, arī apstākļu kopums, kas izraisa lielas grūtības, arī briesmas. Grūts, arī briesmīgs stāvoklis.
pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piemēram, pāri ielai, dabiskam šķērslim).
krustojums Vieta, kur saiet kopā, krustojas divi vai vairāki ceļi, ielas.
depo Vieta, orgāns (organismā), kurā uzkrājas, piemēram, kādas vielas.
sveķvielas Vietas, kas ietilpst sveķu sastāvā. Vielas, kam ir sveķiem raksturīgas īpašības.
vīrelis Vīrietis (parasti neliela auguma).
karuseļvirpa Virpa ar rotējošu galdu, uz kura apstrādā lielas masas izstrādājumu sagataves, kam biezums ir samērā mazs salīdzinājumā ar diametru.
virsa Virsējā kārta, slānis (parasti vielai). Virskārta (parasti pārtikas produktam).
blankisms Virziens sociālistiskajā kustībā (franči jā 19. gadsimtā), kuram raksturīgs uzskats, ka kapitālistisko ekspluatāciju var iznīcināt nelielas revolucionāru grupas bez plašāku masu līdzdalības.
novirzīt Virzot, piešķirot noteiktu virzienu, panākt, ka (viela, parasti šķidrums, gāze) pārvietojas nost (no kurienes, kur u. tml.).
molekula Vismazākā vielas daļiņa, kurai piemīt visas attiecīgajam savienojumam raksturīgās ķīmiskās īpašības.
melnums Vispārināta īpašība --> melns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
pielaidība Vispārināta īpašība --> pielaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Piekāpība, arī iecietība.
rudums Vispārināta īpašība --> ruds, šīs īpašības konkrēta izpausme. Ruds priekšmets, viela, laukums.
skābums Vispārināta īpašība --> skābs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī skāba viela.
hlorciāns Vispārindīga kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar asu, īpatnēju smaku.
čiept Zagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
lata Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot apaļkoku neliela profila sloksnēs.
acetilsalicilskābe Zāļu viela temperatūras mazināšanai un sāpju remdēšanai.
zāļviela Zāļu viela.
fugass Zemē vai ūdenī paslēpts sprāgstvielas lādiņš, kas eksplodē tad, kad tam pieskaras vai kad to uzspridzina.
muduraiņi Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā).
zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes. Šīs kārtas dzīvnieki.
nagaiņi Zīdītāju klases virskārta, kurā ietilpst pārnadžu un nepārnadžu kārtas un kuras pārstāvjiem ir raksturīga ragvielas kapsula, kas apņem pirkstu galus. Šīs virskārtas dzīvnieki.
pueblo Ziemeļamerikas indiāņu liela daudzstāvu celtne (vairākiem tūkstošiem cilvēku).
saziest Ziežot izlietot (kādu vielu) lielākā daudzumā. Ziežot izlietot (kādas vielas lielāku daudzumu).
smērviela Ziežviela.
zilumzāles Zila krāsviela (ko nelielā daudzumā pievieno citām vielām, gatavojot zilinātāju). Arī zilums (3).
zilinātājs Zila krāsviela (parasti veļas zilināšanai).
lakmuss Zila krāsviela, kuru satur daži augi un kuru izmanto laboratorijās par indikatoru.
ķīmija Zinātne, kas pētī vielu sastāvu, īpašības un to savstarpējās pārvērtības, kā arī rada jaunas vielas.
Radiācijas fizika Zinātnes nozare, kas pētī, kā iegūt apstarošanas ceļā vielas ar vēlamām īpašībām.
gaura Zosveidīgo kārtas liela vai vidēja auguma nirējputns ar garu, tievu knābi.
superzvaigzne Zvaigzne, kam ir sevišķi liela masa un lieli izmeti.
protuberance Zvaigznes gāzveida vielas izvirduma mākonis, kas parādās zvaigznes diska malās.
plītēt Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības).

iela citās vārdnīcās:

Tēzaurs

iela

MLVV

iela

MEV

ìela