izlauzt
izlauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu; trans.
1.Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriCelmus no augsnes var izlauzt ar cilvēka darbināmām ierīcēm, ar mašīnām un ar sprāgstvielām.
1.1.Laužot atdalīt (no kā).
PiemēriIzlauzt zāģim zobu.
1.2.Laužot radīt (kur, piemēram, robu). Laužot padarīt robainu.
PiemēriIzlauzt krūzē robu.
2.Laužot izveidot (ko).
PiemēriIzlauzt eju.
2.1.savienojumā ar «ceļš»; pārn. Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
PiemēriRota traucās tālāk pa automātistu izlauzto ceļu.
2.2.savienojumā ar «ceļš»; pārn. Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
PiemēriValdis nešaubījās par Modri. Tas izlauzīs ceļu. Sabiedrība iegūs, taisna, atklāta ceļa gājēju.
3.pareti Izmežģīt. Arī salauzt.
Piemēri..jauna meita.. aizgājusi uz šūpotnēm un puiši laikam par daudz augstu sašūpojuši - kā kritusi - izlauzusi kāju.
Avoti: 3. sējums