izlavierēt
izlavierēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Izlavēt.
Piemēri...neaizmirstams ir kuģojums no atklātās jūras līdz Stokholmai pa šērām ar daudzajām klinšainajām saliņām, kad reizēm grūti pateikt - pa kuru pusi kuģis izlavierēs starp tām.
1.1.pārn.; sar. Izvairīties (no briesmām, nepatikšanām u. tml.).
Piemēri«Ja tas puisis visu laiku pratis noslēpties, gan viņš pratīs izlavierēt vēl, arī šo brītiņu.»
Avoti: 3. sējums