Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izlēkāt
izlēkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
PiemēriZēns izlēkāja pa ciņiem kā zaķis.
1.1.pārn.; sar. Izdarīt (visu), kā cits vēlas.
PiemēriNevar otram pa prātam izlēkāt.
Avoti: 3. sējums