izlēcējs
izlēcējs -a, v.
izlēcēja -as, s.
1.Darītājs → izlēkt.
2.Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
PiemēriŠim iedomīgajam izlēcējam nenāca ne prātā cienīt sirmu galvu un ilgos darba gados uzkrātu pieredzi.
Avoti: 3. sējums