izlēkt
izlēkt -lecu, -lec, -lec, pag. -lēcu; intrans.
1.Lecot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzlēkt no ratiem.
1.1.Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriTe piepeši nobrīkšēja zari, un.. viņas priekšā kāds izlēca caur eglēm.
1.2.Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., piemēram, spiediena, grūdiena rezultātā) — par priekšmetiem, vielām.
PiemēriNo bluķa izlēcis ķīlis.
2.sar. Izcelties ar ko negaidītu, neparastu (parasti pelamu, nosodāmu).
PiemēriTagad tikai nedrīkstēja pārsteigties, tagad nedrīkstēja izlēkt. Jaungada balva nebija aiz kalniem..
Stabili vārdu savienojumiIzlēkt (arī izsprāgt) no ādas (ārā, arī laukā). Izlēkt no biksēm. Izlēkt no eņģēm.
Avoti: 3. sējums