izlēkt
izlēkt -lecu, -lec, -lec, pag. -lēcu; intrans.
1.Lecot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzlēkt no ratiem.
- Izlēkt no ratiem.
- Izlēkt no gultas.
- Izlēkt pa logu.
- No laivas izlēca divi vīri un, pa ūdeni uzmanīgi brizdami, ātri devās uz krastu.
- Arājs ietrieca durvīs vēl vienu granātu. Tad, kā ļaunu rēgu vajāts, lēktin izlēca uz ielas.
- Vakara saulē upes līmenis gluds kā spogulis, tikai pa retam to saviļņo kāda zivs, izlēkdama virs ūdens.
- No garās kūlas grāvmalā izbijies izlēca zaķis..
- pārn. Mēs esam sava laikmeta bērni un nevaram no tā izlēkt ārā. Varam būt tikai tādi, kādi esam.
- pārn. ..smaids izlec kā priecīgs circenis no aizkrāsnes.
- pārn. Zibens izlec no Anša vārdiem, gaidītiem un tomēr pēkšņiem: «Nešķirsimies vairs, Dace. Dzīvosim kopā.»
1.1.Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriTe piepeši nobrīkšēja zari, un.. viņas priekšā kāds izlēca caur eglēm.
- Te piepeši nobrīkšēja zari, un.. viņas priekšā kāds izlēca caur eglēm.
1.2.Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., piemēram, spiediena, grūdiena rezultātā) – par priekšmetiem, vielām.
PiemēriNo bluķa izlēcis ķīlis.
- No bluķa izlēcis ķīlis.
- No sliedēm izlēcis vagons.
- ..lemesis.. izlēca un sāka slīdēt pa virsu.
- Kad serdes sakni.. atcērt, tad celms uz reizi izlec no zemes un mēs bieži pakrītam ar visu bomi.
- Ja nezinātājs šīm vietām tuvojās, no tām izlēca lielas elektriskās dzirkstis..
- ..gribējās iekniebt tā, lai asiņu piliens izlec.
2.sar. Izcelties ar ko negaidītu, neparastu (parasti pelamu, nosodāmu).
PiemēriTagad tikai nedrīkstēja pārsteigties, tagad nedrīkstēja izlēkt. Jaungada balva nebija aiz kalniem..
- Tagad tikai nedrīkstēja pārsteigties, tagad nedrīkstēja izlēkt. Jaungada balva nebija aiz kalniem..
- Gaitenī viena daļa skolēnu apstāja Jāni un uzlielīja par viņa drosmi. Citi domāja, ka viņš esot nevajadzīgi izlēcis.
- «Jā, patiešām, šodien vasarsvētku sestdiena!» iesaucās Leinasars. Tad tādēļ konditorejas dāma bija nodomājusi izlēkt ar savām tortēm.
Stabili vārdu savienojumiIzlēkt (arī izsprāgt) no ādas (ārā, arī laukā). Izlēkt no biksēm. Izlēkt no eņģēm.
- Izlēkt (arī izsprāgt) no ādas (ārā, arī laukā)sar. — Kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- Izlēkt no biksēm — vienk. Ļoti uztraukties.
- Izlēkt no eņģēm — sar. Pēkšņi darīt, arī notikt ne tā, kā parasts, kā gaidīts.
- Nevarēt izlēkt no savas ādas (ārā, arī laukā)sar. — Nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.
- Sirds izlec no krūtīm — 1. Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.2. Saka, ja ir liels uztraukums.
Avoti: 3. sējums