Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izlept
izlept -lepu, -lep, -lep, pag. -lepu; intrans.; parasti divd. formā: izlepis
1.Kļūt ļoti izvēlīgam (parasti attiecībā uz ēdienu).
PiemēriMātes acis mirdz priekā, ka man tie [pīrāgi] tik labi garšo un ka es vēl lielajā, lepnajā Rīgā neesmu izlepis.
1.1.Kļūt izlutinātam. Kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
PiemēriIzlepis bērns.
Avoti: 3. sējums