izlīdzējs
izlīdzējs -a, v.
izlīdzēja -as, s.
1.Darītājs → izlīgt.
2.pol. Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
PiemēriDarbaļaužu masās izvērstā partijas darba rezultātā buržuāziskās un izlīdzēju partijas tika pilnīgi izolētas, masas tām vairs neuzticējās.
Avoti: 3. sējums