izlīgt
izlīgt -līgstu, -līgsti, -līgst, pag. -līgu; intrans.
Panākt samierināšanos. Samierinoši piekāpties.
PiemēriAr Aldi viņa izlīga drīz. Cik reižu viņi jau nebija strīdējušies un atkal salabuši.
- Ar Aldi viņa izlīga drīz. Cik reižu viņi jau nebija strīdējušies un atkal salabuši.
- Kangars: Klau, Spīdola, uzklausi, Vēl laiks ir, ar labu izlīgsti.. Ar mani dalies valdībā Rīgā un visā Latvijā.
- Buržuāzija bija tā šķira, kas centās izlīgt ar veco varu un meklēja sev sabiedrotos šīs varas piekritēju vidū.
Avoti: 3. sējums