izlīksmoties
izlīksmoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Ilgāku laiku, daudz līksmoties.
PiemēriNu labi izlīksmojāmies.
- Nu labi izlīksmojāmies.
- Parasti vēlāk vēl atļāvu zēniem doties ūdenī, izlīksmoties, cik sirds tīkoja, un tad uz mājām.
- Viesi gribēja dejot. Kāzas nu reiz ir tāds notikums, kad jāizlīksmojas.
Avoti: 3. sējums