izlīdzināt
izlīdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Izvietot gludi, līdzeni, vienādā biezumā.
PiemēriEs apgāžu melno zemju nastu. «Jāizrušina būs,» viņa saka. Es pasteidzos un izlīdzinu ar lāpstu zemes.
1.1.Līdzinot izveidot gludu. Panākt, ka izveidojas gluds, līdzens.
Piemēri..Gulds.. rūpīgi izlīdzina sūnas izsēdētajā vietā..
1.2.Līdzinot panākt, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
PiemēriIzlīdzināt cimdā krokas.
1.3.Padarīt nemanāmu, mazāk redzamu.
PiemēriPlata vilnas jaka nedaudz izlīdzināja sakropļotā auguma formas, taču pavisam noslēpt tās nespēja.
2.Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml.).
PiemēriAutobuss mazliet salēcās, tad izlīdzināja gaitu un izbrauca pa rūpnīcas vārtiem uz ielas.
Stabili vārdu savienojumiIzlīdzināt kursu.
2.1.Līdzsvarot, savstarpēji saskaņot.
PiemēriIzlīdzinātas kustības.
2.2.Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti, novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā.
PiemēriIzlīdzināt ierindu.
Stabili vārdu savienojumiIzlīdzināt rezultātu. Izlīdzināt soli.
2.3.Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumu (piemēram, aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
Piemēri..organisms arvien cenšas radušos [orgāna] defektu izlīdzināt, kompensēt to ar citu orgānu pastiprinātu darbību..
2.4.Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt.
PiemēriIzlīdzināt pretrunas.
2.5.Izlabot, mazināt (piemēram, savu vainu, kļūdu).
PiemēriVarbūt viņam vajadzēja izlīdzināt savu kļūdu ar nožēlošanu..
Avoti: 3. sējums