Stabili vārdu savienojumi(Kā) aiz matiem izvilkt. (No)ēst matus no galvas. Aiz matiem pievilkt. Dabūt sirmus matus.
Stabili vārdu savienojumi
- (Kā) aiz matiem izvilktsar. — Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
- (No)ēst matus no galvassar. — 1. Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.2. Sagādāt rūpes, raizes.
- Aiz matiem pievilktsar. — Atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, īsti neatbilstošu.
- Dabūt sirmus matus — Piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
- Karāties mata galā (retāk matā)sar. — Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
- Ķerties matos (arī cekulā) — sar. Uzbrukt, arī kauties.
- Līdz matu galiem — Pavisam, ļoti.
- Līdz sirmiem matiem — Līdz vecumam.
- Mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) — Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- Mats matā, arī uz matasar. — 1. Tieši tāds, pilnīgi līdzīgs.2. Tieši tāpat, tieši tā.3. Precīzi.
- Ne mats no galvas nenokrīt — Saka, ja kādam nenotiek nekas nevēlams, slikts.
- Ne par matu, arī ne par mata tiesu (arī platumu) — Nemaz.
- Par (viena) mata tiesu (arī galu) — Mazliet, nedaudz.
- Par matu (arī mata galu, mata tiesu) no nāves — Tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- Plēst matus — Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
- Saiet (arī sanākt) matos (arī ragos)sar. — Sastrīdēties, sanaidoties.
- Salaist matossar. — Panākt, ka sastrīdas, sanaidot.
- Skaldīt matus — Nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
