Paplašinātā meklēšana
Meklējam mats.
Atrasts vārdos (47):
- mats:1
- mats:2
- amats:1
- komats:1
- nomats:1
- pamats:1
- temats:1
- uzmats:1
- ciemats:1
- klimats:1
- pārmats:1
- matstikls:1
- pamatsods:1
- palīgamats:1
- pirmpamats:1
- virspamats:1
- pamatskaņa:1
- pamatskola:1
- pamatsolis:1
- pamatspēks:1
- pamatstāja:1
- laukciemats:1
- pamatsegums:1
- pamatslānis:1
- makroklimats:1
- mikroklimats:1
- paleoklimats:1
- grāmatsējējs:1
- grāmatskapis:1
- pamatsastāvs:1
- pamatsistēma:1
- pamatskolēns:1
- pamatslimība:1
- paraugciemats:1
- pilsētciemats:1
- grāmatsiešana:1
- grāmatsietuve:1
- pamatskaitlis:1
- pamatskolnieks:1
- pamatstāvoklis:1
- pamatstruktūra:1
- pamatsastāvdaļa:1
- pamatsortiments:1
- pamatstrādnieks:1
- pirmatskaņojums:1
- pirmatskaņotājs:1
- pamatspecialitāte:1
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (187):
- Akorda prīma Akora apkašējā skaņa. Pamatskaņa.
- darbs Amata pienākumi, to veikšana. Arī ieņemamais amats.
- brālība Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Amats, cunfte.
- Silta vieta (arī vietiņa) Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
- Silta vieta Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
- palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
- arods Amats. Speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte.
- miests Apdzīvota vieta (parasti lauku centrs, pilsētciemats).
- iemesls Apstāklis, faktors, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs. Kādas rīcības pamats, motīvs.
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ceļš, ciemats).
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ciemats).
- pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai). Postaments.
- pavediens Atsevišķs, parasti krāsā atšķirīgs, mats (apmatojumā).
- rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
- Valsts kanclers Augstākais civilais amats (dažās valstīs).
- Valsts kanclers Augstākais civilais amats (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- maģistratūra Augstākais valsts amats (senajā Romā).
- citadele Balsts, pamats.
- stereobats Celtnes (parasti kāpņveida) pamats.
- kišlaks Ciemats (Uzbekijā, Tadžikijā).
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā. Priekšzīmīgs ciemats.
- celms Cilme, izcelšanās. Arī pamats (kādai norisei).
- grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu. Grāmatsiešanas speciālists.
- kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē). Biedri, biedru pamatsastāvs (kādā organizācijā).
- sietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas. Grāmatsietuve.
- vieta Darbs. Amats.
- robs Darbs. Arī amats.
- piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni.
- matiņš Dem. --> mats.
- docentūra Docenta vieta, amats.
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras. Džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
- šūna Elementāra dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvās matērijas galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība). Organisma pamatstruktūra, kas ir visu organismu attīstības, uzbūves un darbības pamatā.
- kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas.
- pamatjautājums Galvenā, nozīmīgākā problēma, galvenais, nozīmīgākais temats (kas jārisina).
- vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (parasti mākslas darbā). Galvenā ideja (piemēram, darbībā, norisē).
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais tālāk nedalāmais elements, galvenā, nozīmīgākā tālāk nedalāmā sastāvdaļa (mākslas darbā). Arī galvenais, nozīmīgākais temats, pamatdoma (mākslas darbā).
- pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
- Klasiskā deja Horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
- absolūts Ideālistiskajā filozofijā - mūžīgs, nemainīgs, beztelpisks visu lietu un parādību pirmpamats (ideja, gars, dievība).
- jājamzirdziņš Iemīļota, parasti no pamatnodarbošanās atšķirīga, nodarbība. Iemīļots sarunu temats.
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- postenis Ieņemamais (parasti administratīvais) amats.
- čina Ieņemamais amats, dienesta pakāpe.
- krēsls Ieņemamais amats.
- piejaukt Jaucot (piemēram, maisot), pievienot (ko pamatsastāvam). Arī piemaisīt.
- Mērenā josla Josla, kurā ir mērens klimats.
- marksisms K. Marksa un Fr. Engelsa mācība - zinātniska pasaules uzskata teorētiskais pamats, uz kuru balstās strādnieku šķiras cīņa pret buržuāziju, par cilvēces sociālo un garīgo atbrīvošanu, par komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
- staņica Kazaku ciemats.
- jesauls Kazaku dienesta pakāpe un amats. Kazaks, kam ir šāda dienesta pakāpe un amats.
- Kontinentāls klimats Klimats dziļi kontinenta iekšienē.
- Kontinentāls klimats Klimats dziļi kontinenta iekšienē.
- Vēss klimats Klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
- Silts klimats Klimats, kam ir raksturīga samērā augsta gada vidējā temperatūra.
- Karsts klimats Klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.
- Ekvatoriāls klimats Klimats, kas raksturīgs ekvatoriālajai joslai.
- miers Komanda ieņemt pamatstāju. Pavēle pārtraukt (darbību, kustību).
- sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles.
- makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas vispārējais klimats.
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
- substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats. Elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
- mordents Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma.
- priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā.
- pūka Mīksts, smalks mats.
- vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta (piemēram, iestādē, mācību iestādē).
- ciems Neliela apdzīvota vieta. Arī ciemats (2).
- mikroklimats Nelielas teritorijas klimats.
- Sākuma stāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu). Pamatstāvoklis.
- Sākuma (retāk izejas) stāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu). Pamatstāvoklis.
- pavediens Noteikts, parasti visnozīmīgākais (kā) temats, saturs.
- portfelis Nozīmīgs politisks amats.
- kandidāts Oficiāls amats vai stāvoklis (kādā organizācijā), kas ir zemāks par (šīs organizācijas) biedra, locekļa amatu vai stāvokli. Persona, kas ieņem šādu amatu vai stāvokli.
- ordinatūra Ordinatora amats.
- pirmskola Organizēta apmācība pirms pamatskolas pirmās klases (buržuāziskajā Latvijā un citās valstīs), kad audzēkņi apgūst pirmos lasīšanas, rakstīšanas, rēķināšanas pamatus. Arī attiecīgā mācību iestāde.
- Darbaļaužu deputātu padomes Padomju valsts politiskais pamats - visas tautas ievēlēti valsts varas orgāni.
- paleoklimats Pagājušo ģeoloģisko laikmetu klimats.
- segums Pamatojums, pierādījums, īstenībā esošs, reāls pamats.
- fundaments Pamats (celtnei, tās sastāvdaļai).
- satversme Pamats (kā pastāvēšanai, darbībai). Kopsakarība (piemēram, starp kādām parādībām, darbībām).
- dibens Pamats (piemēram, ūdenskrātuvēm, zemes iedobumiem).
- tramplīns Pamats, arī sākums (kā) tālākai attīstībai, darbībai.
- avots Pamats, arī sākums (ziņām, baumām u. tml.).
- nosacījums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko).
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko). Nosacījums (2).
- gultne Pamats, uz ko balstās (kāds pasākums vai parādība).
- Naga gultne Pamats, uz kura balstās nags.
- metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības.
- pamatskolēns Pamatskolas (1) skolēns.
- pamatskolnieks Pamatskolas (1) skolnieks.
- pamatskolēns Pamatskolas (2) skolēns.
- pamatskolnieks Pamatskolas (2) skolnieks.
- karkass Pamatstruktūra (kādai sistēmai).
- skelets Pamatstruktūra (kādai sistēmai). Karkass (2).
- noēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (darba vieta, amats, arī dzīvesvieta).
- izēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
- parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu. Arī parādu kalpība.
- patriarhāts Patriarha (3) amats.
- mantojums Paveikta darbība, rezultāts --> mantot (3). Tas (piemēram, amats, profesija), kas ir pārņemts no priekštečiem.
- piejaukums Paveikta darbība, rezultāts --> piejaukt (1). Tas, kas ir piejaukts (kā pamatsastāvam). Arī piemaisījums.
- piemaisījums Paveikta darbība, rezultāts --> piemaisīt. Tas, kas maisot ir pievienots, arī pievienojies klāt pie pamatsastāva.
- ieaudi Pēc krāsas, garuma, materiāla atšķirīgi audi, kurus ieauž pamatsistēmā.
- šerifs Persona, kam ir pārvaldes goda amats grāfistē (Anglijā, Īrijā).
- Rūpniecības centrs Pilsēta vai pilsētciemats, kur koncentrēti vairāki rūpniecības uzņēmumi un tājos nodarbināta lielākā daļa iedzīvotāju.
- Pilsēttipa apdzīvota vieta Pilsēta vai pilsētciemats.
- Strādnieku ciemats Pilsētciemats.
- pilsētciems Pilsētciemats.
- Padomju vara Pilsētu un lauku darbaļaužu valsts vara, kuras politiskais pamats ir padomes.
- pirmizpildījums Pirmatskaņojums.
- pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā un Rietumeiropas monarhijās - viszemākais galma amats.
- Atomu (arī kvantu) pulkstenis Precīza laika mērīšanas iekārta, kuras pamatsastāvdaļa ir atomārais vai molekulārais frekvences kvantu standarts.
- balsts Priekšmets, pamats, pret ko vai uz kā vai atbalstīties. Atbalsts.
- paralēlskaldnis Prizma, kuras pamats ir paralelograms.
- jautājums Problēma, temats (kas jārisina).
- nodarbošanās Profesija, amats (kādam).
- profesūra Profesora nosaukums, amats, darbība.
- superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
- Simptomātiskās psihozes Psihiski traucējumi, kas radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, infekcijas slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem.
- pūka Pūkmats.
- tematisks Saistīts ar tematu (1), tam raksturīgs. Tāds, kam ir noteikts temats.
- pirmpamats Sākotnējais, arī galvenais (kā, piemēram, stāvokļa, norises, attīstības) pamats. Arī pamatfaktors.
- Alfa un omega Sākums un beigas, visa pamats.
- Alfa un omega Sākums un beigas, visa pamats.
- Sākums un gals Sākums un beigas. Visa pamats.
- Sākums un gals Sākums un beigas. Visa pamats.
- stīga Samērā tievs, garš veidojums (parasti stieple, pavediens, mats).
- Taktiskā apakšvienība Sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības.
- Taktiskā apakšvienība Sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības.
- zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura kas atrodas, pa kuru kas virzās vai tiek virzīts, arī kāds segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
- piesēja Sēja, ko veic papildus, lai atjaunotu pamatsējas normālu biezību.
- cenzūra Senajā Romā - cenzora (2) amats.
- pamatpakāpe Skaņa, kas ir noteiktas skaņurindas sastāvdaļa. Pamatskaņa (2).
- virsskaņa Skaņa, kas rodas skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) atsevišķu daļu vibrācijas rezultātā un kas papildina pamatskaņu, piešķir tai nokrāsu (tembru).
- pavadslimība Slimība, kas norisinās vienlaikus ar pamatslimību.
- papildsods Sods, ko piespriež papildus pamatsodam.
- profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats. Amats, arods.
- dublieris Sporta spēlēs - komandas otrais sastāvs, kas sacensībās piedalās paralēli pamatsastāvam.
- gods Stāvoklis (sabiedrībā, attiecībā pret citiem). Arī godājams amats.
- Sabiedriskais stāvoklis Stāvoklis (sabiedrībā), ko parasti nosaka ieņemamais amats.
- Sabiedriskais stāvoklis Stāvoklis (sabiedrībā), ko parasti nosaka ieņemamais amats.
- sars Stingrs, rupjš mats (zīdītāju dzīvnieku apmalojumā).
- sars Šāds mats (cilvēka apmatojumā).
- Pieteikt matu (arī šahu) Šaha spēlē - izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir mata (šaha) stāvoklis. Brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota attiecīgā pozīcija, pateikt vārdu «mats» («šahs»).
- četrklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās četras klases.
- trīsklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās trīs klases.
- vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar augstāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- Augstāk (arī augstu) Stāvošs Tāds, kam ir augstāks (augsts) amats, stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).
- pārāks Tāds, kam ir augstāks, atbildīgāks amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.) nekā citiem, līdzīgiem.
- dibināts Tāds, kam ir noteikts pamats, ko izraisījis noteikts, parasti vērā ņemams, cēlonis. Pamatots.
- plakandibena Tāds, kam ir plakans pamats, dibens (parasti par ielejām).
- augsts Tāds, kam ir svarīgs, atbildīgs amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).
- zems Tāds, kam nav nozīmīgs, atbildīgs, arī noteicošais amats vai stāvoklis (sabiedrībā, dienestā u. tml.).
- sīks Tāds, kam pieder samērā neliels īpašums, samērā nelieli naudas līdzekļi (parasti ražošanā, tirdzniecībā). Tāds, kam ir necils, nenozīmīgs amats, sabiedriskais stāvoklis, nav ietekmes sabiedrībā.
- siltzemju Tāds, kas ir cēlies, veidojies, piemērojies eksistencei siltā klimatā (par augiem vai dzīvniekiem). Saistīts ar zemēm, teritorijām, kur ir silts klimats.
- konstruktīvs Tāds, kas veido pozitīvu pamatu (kam), tāds, kurā veidojas pozitīvs pamats (kam).
- skarbs Tāds, kur ir ļoti auksts, cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem nelabvēlīgs klimats (par vietu, vidi). Tāds, kur, piemēram, augsne, reljefs, rada grūtus dzīves apstākļus.
- smilšains Tāds, kur ir smilts pamats, augsne (par apvidu, zemes gabalu u. tml.). Tāds, ko klāj smilšu slānis.
- Taisnstūra paralēlskaldnis Taisns paralēlskaldnis, kura pamats un visas skaldnes ir taisnstūri.
- Taisnstūra paralēlskaldnis Taisns paralēlskaldnis, kura pamats un visas skaldnes ir taisnstūri.
- motīvs Tālāk nedalāms elements, tālāk nedalāma sastāvdaļa (mākslas darbā). Arī temats, pamatdoma (mākslas darbā).
- tēma Temats (1).
- Brīvais temats Temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
- Brīvais temats Temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
- tematika Tematu (1), arī tēmu (1) kopums. Arī temats (1), tēma (1).
- balsts Teorētiskais, ideoloģiskais, morālais u. tml. pamats.
- pirmavots Tiešs pamats, arī sākums (ziņām, baumām u. tml.).
- sekstakords Trijskaņa pirmais apvērsums - pamatskaņas pārcēlums oktāvu augstāk.
- pasekne Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.). Arī pamats.
- virsmežsargs Valsts mežu sardzes amats (starp mežsargu un mežzini - līdz 1959. gadam). Cilvēks, kurš veic šo amatu un kurā pārziņā ir aprēda.
- mežsargs Valsts mežu sardzes zemākais amats mežsaimniecībās (līdz 1957. gadam). Cilvēks, kas veic šo amatu.
- substrāts Veidojums, vide (dabā), kas ir pamats, nepieciešams priekšnoteikums organismu eksistencei.
- Metriskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir garo un īso zilbju mija vārsmā.
- Sillabotoniskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
- Toniskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir vienāds vai aptuveni vienāds ritmisko akcentu skaits vārsmā.
- Sillabiskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir zilbju skaits vārsmā.
- džezs Vieglās mūzikas orķestris, kura pamatsastāvā ietilpst īpaši pūšamie un sitamie instrumenti.
- komandors Viens no augstākajiem amatiem viduslaiku garīgo bruņinieku ordenī. Cilvēks, kam ir šāds amats.
- ciems Viensētu grupa. Ciemats (3).
- Apdzīvota vieta Vieta, kur dzīvo cilvēki (viensēta, lauku sētu kopa, lauku centrs, ciemats, pilsēta).
- Apdzīvota vieta Vieta, kur dzīvo cilvēki (viensēta, lauku sētu kopa, lauku centrs, ciemats, pilsētciemats, pilsēta).
- augsne Virsējā iežu kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi).
- Nav dūmu bez uguns, arī kur dūmi, tur uguns Visam (parasti baumām, tenkām) ir savs cēlonis, pamats.
- Nav dūmu bez uguns, arī kur dūmi, tur uguns Visam (parasti baumām, tenkām) ir savs cēlonis, pamats.
- daba Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts. Apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības.
- ziedgultne Zieda ass pamats.
- adjunkts Zinātniskā darbinieka amats (pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās aizrobežu valstīs). Cilvēks, kam ir šāds amats.
mats citās vārdnīcās: