Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sietuve
sietuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas. Grāmatsietuve.
PiemēriTipogrāfija ir grāmatu fabrika ar saliktuves, iespiestuves, sietuves un cinkogrāfijas cehiem.
  • Tipogrāfija ir grāmatu fabrika ar saliktuves, iespiestuves, sietuves un cinkogrāfijas cehiem.
2.novec. Apģērba gabals. Piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
PiemēriTāpat Jurku nevarēja piespiest likt ap kaklu kādu lakatu vai šalli... viņš ar tādu sietuvi negribēja savu augumu sanerrot.
  • Tāpat Jurku nevarēja piespiest likt ap kaklu kādu lakatu vai šalli... viņš ar tādu sietuvi negribēja savu augumu sanerrot.
  • Vecmāmuļa, tādas valodas noklausījusies, noteic, ka tā jau esot: kamēr meita - tikmēr vēl dūcīti aiz sietuves glabājot..
Avoti: 7-1. sējums