sieties
sieties sienos, sienies, sienas, pag. sējos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → siet1. Tikt sietam.
PiemēriJosta sienas viegli.
- Josta sienas viegli.
- Aukla sienas vaļā.
- pārn. Darbs ar dziesmu kopā sienas..
- pārn. Lēnā gaitā Sienas dienas.
- pārn. ..Mezglu mezglos sienas likteņi un ceļi..
Stabili vārdu savienojumiSieties mezglā.
- Sieties mezglā — Kļūt tādam, kurā veidojas mezgls.
2.parasti 3. pers. Refl. → siet2. Tikt sietam.
PiemēriLabības kūļi sienas ātri.
- Labības kūļi sienas ātri.
- Sainis sienas vaļā.
- pārn. Gadi mirdzošos gredzenos slēdzas un sienas..
3.Refl. → siet3. Tikt sietam.
PiemēriSuns sienas vaļā.
- Suns sienas vaļā.
- pārn. Ak, arī tagadējās dienas Tāpat par bijušām reiz kļūs Kā tās, pie kurām sapņi sienas.
4.trans. Siet (ko) ap savu ķermeņa daļu.
PiemēriSieties lakatus.
- Sieties lakatus.
5.parasti 3. pers. Refl. → siet5. Tikt sietam.
PiemēriMašīnā sienas mežģīnes.
- Mašīnā sienas mežģīnes.
- pārn. Sagaidīt, ja sirds ko zin, Cik tad jauki vadīt dienas, Naktis, ilgus gadus pat. Tie kā puķes vītnē sienas.
6.savienojumā ar «klāt»; sar. Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz sīkām kļūdām, trūkumiem.
PiemēriViņš pedantiski sējās klāt katram sīkumam: te uz dokumenta trūka kādas maznozīmīgas vīzas, te zīmogs nebija uzspiests pietiekami skaidri, te norīkojuma termiņš notecējis.
- Viņš pedantiski sējās klāt katram sīkumam: te uz dokumenta trūka kādas maznozīmīgas vīzas, te zīmogs nebija uzspiests pietiekami skaidri, te norīkojuma termiņš notecējis.
- «Debesu tēvs,» teica vecais. «Ko tu man sienies klāt? Ne tev vajag manu suni, ne man tavu naudu.»
6.1.Uzbāzīgi censties veidot saskarsmi (ar kādu).
PiemēriViņa savaldīgais miers atstāja iespaidu. Ineta tikpat kā neko nezināja par Aizsilu. Ar ko šis atšķiras no citiem vīriešiem, kas sējās viņai klāt?
- Viņa savaldīgais miers atstāja iespaidu. Ineta tikpat kā neko nezināja par Aizsilu. Ar ko šis atšķiras no citiem vīriešiem, kas sējās viņai klāt?
Avoti: 7-1. sējums