robs | LLVV

robs¹

robs -a, v.

1.Padziļinājums, parasti samērā neliels (kā) virsmā.

PiemēriIevīlēt zāģī robu.

Ievīlēt zāģī robu.
Klēts sienu baļķu iekšpusē iecirstos robos cits virs cita guldītie apaļkoki vai plēstās plankas veidoja apcirkņus graudu bēršanai.
Esam izkaluši mūrī pamatīgu robu, bet ejas kā nav, tā nav.
Zobi mūsu cirvim, protams, ir atdauzīti robu robiem..
pārn. Kad es ieplēšu dvēselēs robus Uz atmiņu rūsošām naglām, Esi ar mani tad kopā..
pārn. Pamazām, pamazām žēlabas vārdos aprima, lai arī sirdī tās atstāja robu.

Stabili vārdu savienojumi(Ie) griezt makā robu.

(Ie) griezt makā robu idioma — sar. Radīt materiālus zaudējumus.
(Ie)cirst (arī (ie)griezt, ieraut, iesist u. tml.) robu idioma — sar. Radīt izdevumus. Radīt zaudējumus.
Aizpildīt robu (arī robus) idioma — 1. Novērst trūkumus, nepilnības (darbā, zināšanās u. tml.).2. Novērst zaudējumu sekas.

1.1.Tukša vieta starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.

PiemēriAp galdu tagad palieli robi, daļa viesu izgājuši ārā..

1.2.Negludums, nelīdzenums.

PiemēriVīri smagās plaukstas ceļ pie pieres, Krasta zilgme tiem ne robs nav svešs..

2.Nepilnība, trūkums, arī zaudējums.

PiemēriRobs zināšanās.

Robs zināšanās.
Robs mācībās.
Manam studenta budžetam desmit rubļu bija liels robs, bet vecis nekad neierunājās par īres pazemināšanu.
Ar Krišus aiziešanu bija radies robs, un visi to tagad redzēja un.. teica, ka viņš tomēr bijis krietns un jauks puisis.

3.vienk. Darbs. Arī amats.

PiemēriStrādāju cītīgi.. Un laikam jau puikam klusībā radās cerības uz stūrmaņa robu.

Strādāju cītīgi.. Un laikam jau puikam klusībā radās cerības uz stūrmaņa robu.
«Rīgā tu taču varētu tikt vislabākajā robā.» - «Droši vien. Bet šeit es varēšu būt daudz patstāvīgāks.»
Kivickis sen jau atzinies biedriem, ka par mēneša peļņu Puszeķem iepircies robā..

Avoti: 6-2. sējums