robs1
robs -a, v.
1.Padziļinājums, parasti samērā neliels (kā) virsmā.
PiemēriIevīlēt zāģī robu.
Stabili vārdu savienojumi(Ie) griezt makā robu.
1.1.Tukša vieta starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
PiemēriAp galdu tagad palieli robi, daļa viesu izgājuši ārā..
1.2.Negludums, nelīdzenums.
PiemēriVīri smagās plaukstas ceļ pie pieres, Krasta zilgme tiem ne robs nav svešs..
2.Nepilnība, trūkums, arī zaudējums.
PiemēriRobs zināšanās.
3.vienk. Darbs. Arī amats.
PiemēriStrādāju cītīgi.. Un laikam jau puikam klusībā radās cerības uz stūrmaņa robu.
Avoti: 6-2. sējums