Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
robustums
robustums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → robusts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..rūpīgi nopētīju Ivara seju. Nekā skaista, nekā pievilcīga. Bet iespējams, ka tieši savā robustumā, ar savu auksto, pelēko akmens vai koka seju viņš tomēr bija skaists.
  • ..rūpīgi nopētīju Ivara seju. Nekā skaista, nekā pievilcīga. Bet iespējams, ka tieši savā robustumā, ar savu auksto, pelēko akmens vai koka seju viņš tomēr bija skaists.
  • ..dzejnieks ar saviem asajiem vārdiem rada savdabīgu šarmu un kaujinieciskumu, un viņa izteiksmes skarbums un robustums attaisnojas.
  • Vai nepaļaujamies uz meitenēm un sievietēm tiktāl, ka novirzām viņas sievišķībai nepiedienīgā robustumā?
2.Vispārināta īpašība → robusts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMākslas darba robustums.
  • Mākslas darba robustums.
Avoti: 6-2. sējums