robustums
robustums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → robusts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..rūpīgi nopētīju Ivara seju. Nekā skaista, nekā pievilcīga. Bet iespējams, ka tieši savā robustumā, ar savu auksto, pelēko akmens vai koka seju viņš tomēr bija skaists.
- ..rūpīgi nopētīju Ivara seju. Nekā skaista, nekā pievilcīga. Bet iespējams, ka tieši savā robustumā, ar savu auksto, pelēko akmens vai koka seju viņš tomēr bija skaists.
- ..dzejnieks ar saviem asajiem vārdiem rada savdabīgu šarmu un kaujinieciskumu, un viņa izteiksmes skarbums un robustums attaisnojas.
- Vai nepaļaujamies uz meitenēm un sievietēm tiktāl, ka novirzām viņas sievišķībai nepiedienīgā robustumā?
2.Vispārināta īpašība → robusts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMākslas darba robustums.
- Mākslas darba robustums.
Avoti: 6-2. sējums