robusts
robusts -ais; s. -a, -ā
robusti apst.
1.Nekulturāls, nesmalkjūtīgs (par cilvēkiem). Arī pirmatnēji spēcīgs.
PiemēriJau it kā sāka pierast pie negulētām naktīm, trokšņiem un lamu vārdiem. Cilvēki bija kļuvuši nikni, robusti, neuzticīgi.
- Jau it kā sāka pierast pie negulētām naktīm, trokšņiem un lamu vārdiem. Cilvēki bija kļuvuši nikni, robusti, neuzticīgi.
- Pirmajās ainās Zaņa Katlapa Mārtiņam īdenam bija paraupjš ārējais veidols. Tas bija robusts matrozis ar pašaurām interesēm.
- Tāds robusts cilvēks bija iznācis ārā, paberzēja muguru pie sienas kā kustonis.. Domāt daudz nedomāja, darbojās pēc instinkta.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDomāšana ir grūts darbs, piepūle klaji atspoguļojās Bukubendes robustajā sejā.
- Domāšana ir grūts darbs, piepūle klaji atspoguļojās Bukubendes robustajā sejā.
- Neviens klaji negaužas un nesūdzas, tikai valodas robustākas.
1.2.Skarbs, arī zems, dobjš (par skaņu). Rupjš (6).
Piemēri..saksofona tonis bija kļuvis asāks un robustāks..
- ..saksofona tonis bija kļuvis asāks un robustāks..
- ..skaņdarbi bieži vien izskanēja pārspīlēti skaļi, robusti, bez smalkuma..
2.Detaļās neizstrādāts, nenogludināts (piemēram, par mākslas darbu).
PiemēriVisu strīdu rezultātā darbs [glezna] guva pelnīto atzinību, bet ne bez pamata bija aizrādījumi par atsevišķu tipāža robusto traktējumu.
- Visu strīdu rezultātā darbs [glezna] guva pelnīto atzinību, bet ne bez pamata bija aizrādījumi par atsevišķu tipāža robusto traktējumu.
- ..[mākslinieka] smagnēji zemnieciskā un robustā glezniecība savos labākajos sniegumos ir uzmanības vērta.
Avoti: 6-2. sējums