robusts
robusts -ais; s. -a, -ā
robusti apst.
1.Nekulturāls, nesmalkjūtīgs (par cilvēkiem). Arī pirmatnēji spēcīgs.
PiemēriJau it kā sāka pierast pie negulētām naktīm, trokšņiem un lamu vārdiem. Cilvēki bija kļuvuši nikni, robusti, neuzticīgi.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDomāšana ir grūts darbs, piepūle klaji atspoguļojās Bukubendes robustajā sejā.
1.2.Skarbs, arī zems, dobjš (par skaņu). Rupjš (6).
Piemēri..saksofona tonis bija kļuvis asāks un robustāks..
2.Detaļās neizstrādāts, nenogludināts (piemēram, par mākslas darbu).
PiemēriVisu strīdu rezultātā darbs [glezna] guva pelnīto atzinību, bet ne bez pamata bija aizrādījumi par atsevišķu tipāža robusto traktējumu.
Avoti: 6-2. sējums