Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mats2
mats -a, v.
Stāvoklis šaha spēlē, kad karali nevar izsargāt no pretinieka figūras uzbrukuma un spēlētājs ir zaudējis partiju.
Piemēri«Te,» viņš pabakstīja ar pirkstu kādā žurnālā, «teikts, ka trijos gājienos baltajiem jāpiesakot mats.»
  • «Te,» viņš pabakstīja ar pirkstu kādā žurnālā, «teikts, ka trijos gājienos baltajiem jāpiesakot mats.»
  • pārn. Mēs mūža šaham tik daudz uguns dodam, Kaut labi zinām - neizbēgams mats. Vien jāiemācās arī zaudēt godam, Kur karalis un bandinieks - tu pats.
Avoti: 5. sējums