Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
smilšains
smilšains -ais; s. -a, -ā
smilšaini apst.
1.Tāds, kas satur smiltis.
PiemēriSmilšains dolomīts.
  • Smilšains dolomīts.
  • ..virši aug lielās audzēs izskalotās, smilšainās augsnēs..
  • Zeme viegla, smilšaina.
  • ..gadījās vietas, kur augsnes sastāvs mainījās ik pa gabalu: te smilšains māls, te atkal tikai smilts vai tīrs māls..
1.1.Tāds, kur ir smilts pamats, augsne (par apvidu, zemes gabalu u. tml.). Tāds, ko klāj smilšu slānis.
PiemēriSmilšains liedags.
  • Smilšains liedags.
  • Smilšaina upes gultne.
  • Smilšains paugurs.
  • Smilšains klajums.
  • Smilšains sils.
  • ..Kaspars nesteigdamies brida pa ciema smilšaino ceļu.
  • Laukums ēkas priekšā atkarībā no gadalaika ir smilšains, dubļains vai sniega pieputināts.
  • Tā tikai bija vieta! Kluss ezera līcis, smilšaina piekraste, ūdensrozes..
1.2.Tāds, kas ir aplipis, klāts ar smiltīm.
PiemēriJāieliek krūzē nauda un jāierok slepus zemē, un kaut kur tuvumā jāpamet smilšaina lāpsta.
  • Jāieliek krūzē nauda un jāierok slepus zemē, un kaut kur tuvumā jāpamet smilšaina lāpsta.
  • ..viņš piecēlās, ilgi gar biksēm rīvēja smilšainos pirkstus, līdz beidzot tie bija tīri..
  • Acs redzēja tikai dzeltenīgos, smilšainos kartupeļu bumbuļus..
1.3.pareti Saistīts ar smiltīm, tām raksturīgs.
PiemēriMālos ar dažādu graudainību viegli saskatīt ne tikai smilšainus.. bet arī rupjākus graudus.
  • Mālos ar dažādu graudainību viegli saskatīt ne tikai smilšainus.. bet arī rupjākus graudus.
  • Zirdziņš čakli tecēja pa smilšaini miklo ceļu..
Avoti: 7-2. sējums