smilšains
smilšains -ais; s. -a, -ā
smilšaini apst.
1.Tāds, kas satur smiltis.
PiemēriSmilšains dolomīts.
1.1.Tāds, kur ir smilts pamats, augsne (par apvidu, zemes gabalu u. tml.). Tāds, ko klāj smilšu slānis.
PiemēriSmilšains liedags.
1.2.Tāds, kas ir aplipis, klāts ar smiltīm.
PiemēriJāieliek krūzē nauda un jāierok slepus zemē, un kaut kur tuvumā jāpamet smilšaina lāpsta.
1.3.pareti Saistīts ar smiltīm, tām raksturīgs.
PiemēriMālos ar dažādu graudainību viegli saskatīt ne tikai smilšainus.. bet arī rupjākus graudus.
Avoti: 7-2. sējums