smilksts
smilksts -a, v.
1.Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
PiemēriVisu nakti Pelēcītis smilkstēja pagalmā pie būdas... Kaucieni būtu iztraucējuši cilvēkus no miega, žēlie smilksti neiztraucēja nevienu.
- Visu nakti Pelēcītis smilkstēja pagalmā pie būdas... Kaucieni būtu iztraucējuši cilvēkus no miega, žēlie smilksti neiztraucēja nevienu.
- Klusie smilksti kļuva arvien spēcīgāki, beidzot pārtapa garā, sāpīgā kaucienā.
- ..šunelis.. nācēju labi pazina, ar priecīgiem smilkstiem pirmais padeva ziņu.
2.Īslaicīga vienreizēja skaņa → smilkstēt2.
PiemēriTāds klusums, ka vairs dzirdams tikai vēja smilksts.
- Tāds klusums, ka vairs dzirdams tikai vēja smilksts.
- ..vējš ar sniega putekšņiem līdz dzirdei atnesa durvju smilkstu...
Avoti: 7-2. sējums