smilksts
smilksts -a, v.
1.Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
PiemēriVisu nakti Pelēcītis smilkstēja pagalmā pie būdas... Kaucieni būtu iztraucējuši cilvēkus no miega, žēlie smilksti neiztraucēja nevienu.
2.Īslaicīga vienreizēja skaņa → smilkstēt2.
PiemēriTāds klusums, ka vairs dzirdams tikai vēja smilksts.
Avoti: 7-2. sējums