gods | LLVV

gods

gods -a, v.

1.parasti vsk. Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē). Pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums.

Piemēri«Mans zelts ir mana tauta, Mans gods ir viņas gods..»

Stabili vārdu savienojumiAizmirst (arī atmest) godu. Aizskart godu.

1.1.Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, stāja, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.

PiemēriProfesijas gods.

1.2.Tas, kurā izpaužas kāda morālā, ētiskā vērtība, pozitīvās īpašības.

PiemēriRaupa roka - gods, māt..

1.3.folkl. Tikums. Arī jaunavība.

PiemēriTeic, māmiņa, manu godu, Neteic manu augumiņu! Kas no mana augumiņa, Ka darbiņu nemācēju?

1.4.ģen.: goda, adj. nozīmē Tāds (parasti vīrietis), kas ir godīgs, apzinīgs. Arī godājams.

PiemēriRudbārdis, vienkāršs darba cilvēks, turpat Gudriķu ciemā sirmus matus un goda vīra cieņu iemantojis..

2.parasti vsk. Morāla, ētiska atzinība, cildinājums (kādam par ko). Arī pagodinājums.

PiemēriAlkt pēc goda.

Stabili vārdu savienojumiGoda dēļ (arī pēc).

2.1.Laba slava, atzinīgs vērtējums (piemēram, uzņēmumam, kolektīvam).

Piemēri..just atbildību par sava uzņēmuma godu.

2.2.Stāvoklis (sabiedrībā, attiecībā pret citiem). Arī godājams amats.

PiemēriZane un vēl citas Kratipēnu meitas bija jau sen sievas godā, drīzumā mičos arī Māriņu..

2.3.dat.: godam, apst. nozīmē Ar ko lepoties. Lepnumam, greznumam.

PiemēriCiemā braucu, ne ceļā. Treša gada kumeliņu; Godam ņēmu, ne darbam, Savu jaunu līgaviņu.

2.4.ģen.: goda, adj. nozīmē Tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu.

PiemēriSoļot goda parādē.

Stabili vārdu savienojumiGoda (arī lielā) istaba. Goda diena.

Goda (arī lielā) istaba novec. — Viesistaba.
Goda diena — Dzimšanas diena. Vārda diena. Jubilejas diena.
Goda eskorts — Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās, pavada kādu personu.
Goda galds — Viesību galds.
Goda grāmata — Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - grāmata, kurā ieraksta atsevišķas personas, kolektīvus par izcilu ieguldījumu komunisma celtniecībā un ilggadēju teicamu darbu.
Goda krēsls — 1. Krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo.2. Krēsls, kas paredzēts ciemiņiem, viesiem.
Goda nosaukums — 1. Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir par izciliem nopelniem sociālistiskās Dzimtenes stiprināšanā un aizstāvēšanā, komunisma celtniecībā, kultūras attīstībā.2. Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
Goda nozīme — Viens no apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir personām, kas ar savu darbību veicinājušas komunisma celtniecību, kultūras attīstību.
Goda pilns — Godpilns.
Goda plāksne — Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - sabiedriskā vietā novietota plāksne, kurā ievietoti sociālistiskās sacensības uzvarētāju (uzņēmumu un kolektīvu) nosaukumi, izcilāko darba pirmrindnieku attēli.
Goda raksts — 1. Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir attiecīgās republikas Augstākās Padomes Prezidijs par izciliem sasniegumiem saimnieciskā, sociālā vai kultūras celtniecībā, kā arī par sabiedriski politisku darbību.2. Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda sardze — Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Godasardze.
Goda vārti — Appušķoti, imitēti izveidoti vārti (ko ceļ uz ceļa, parasti par godu jaunlaulātajiem).
Goda vieta — 1. Vieta, pie viesību galda blakus jubilāram, mājas saimniekam u. tml.2. Redzamākā, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties). Ievērojama nozīme, nozīmīga vieta.

2.5.ģen.: goda, adj. nozīmē Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piemēram, par biedrības biedru, iestādes locekli u. tml.), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.

PiemēriSacensību goda tiesnesis.

Stabili vārdu savienojumiGoda biedrs. Goda doktors. Goda pilsonis.

3.dat.: godam, apst. nozīmē Veiksmīgi, tā, kā pienākas.

PiemēriGodam izturēt pārbaudi.

4.Godības, dzīres.

PiemēriDoties uz godu.

Stabili vārdu savienojumiDzert (kāzu, kristību, bēru) godu.

4.1.ģen.: goda, adj. nozīmē Tāds, kas paredzēts svētkiem vai svinībām (parasti par apģērbu).

PiemēriGoda svārki.

Stabili vārdu savienojumiAr godu. Būt godā. Būt zem (kāda) goda. Celt godā. Dot (arī atdot) godu.

Avoti: 3. sējums