Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
gods
gods -a, v.
1.parasti vsk. Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē). Pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums.
Piemēri«Mans zelts ir mana tauta, Mans gods ir viņas gods..»
  • «Mans zelts ir mana tauta, Mans gods ir viņas gods..»
  • Marija: Lai arī mums cik grūti klātos un nekādas citas mantas nebūtu pasaulē, tad taču mums ir mūsu neaptraipītais gods un tikums..
  • Labāk nabags ar godu nekā bagāts ar negodu.
  • Viņi drīz uzzināja par darba biedru nelaimi un arī kļuva nikni par acīm redzamo netaisnību... viņos ierunājās strādnieka goda un solidaritātes jūtas.
  • Šajā cilvēkā nav ne kripatiņas goda prāta.. - tikai salts egoisms.
  • Viņš runāja par darbu, kas paaudzi no paaudzes paceļ uz augstāka pakāpiena un tikai sociālisma valstī novērtēts kā goda lieta.
  • ..[senāk] cilvēki kāršu parādus uzskatīja par goda parādiem un, ja nespēja samaksāt, šķīrās no dzīves.
  • Melānija: Bet es sev godu laupīt neļaušu - neparko! Lai tad līdz tautas tiesai!
Stabili vārdu savienojumiAizmirst (arī atmest) godu. Aizskart godu.
1.1.Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, stāja, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
PiemēriProfesijas gods.
  • Profesijas gods.
  • Bet solīts bij, un saimnieka gods pat domu nepielaida, ka vārdu varētu lauzt.
  • Art viļņu laukus - tā ir viņu [zvejnieku] slava, Un spītēt aukai - vīru gods un prieks.
1.2.Tas, kurā izpaužas kāda morālā, ētiskā vērtība, pozitīvās īpašības.
PiemēriRaupa roka - gods, māt..
  • Raupa roka - gods, māt..
  • Mans sārtais kaklauts ir mans gods.. Par cēlu zīmi tas man dots, Ka pionieris es.
  • Mūsu vadošo [sporta] meistaru goda pienākums ir sagatavot sev cienīgu maiņu.
1.3.folkl. Tikums. Arī jaunavība.
PiemēriTeic, māmiņa, manu godu, Neteic manu augumiņu! Kas no mana augumiņa, Ka darbiņu nemācēju?
  • Teic, māmiņa, manu godu, Neteic manu augumiņu! Kas no mana augumiņa, Ka darbiņu nemācēju?
  • Es jums saku, meitenītes, Sargājiet vainadziņu: Meitai gods vainagā, Ne zeltā, sudrabā.
  • Vai tās visas meitas bija, Kas nes zīļu vainadziņus?.. Citai laupa kundziņš godu, Citai kunga sulainīt's.
1.4.ģen.: goda, adj. nozīmē Tāds (parasti vīrietis), kas ir godīgs, apzinīgs. Arī godājams.
PiemēriRudbārdis, vienkāršs darba cilvēks, turpat Gudriķu ciemā sirmus matus un goda vīra cieņu iemantojis..
  • Rudbārdis, vienkāršs darba cilvēks, turpat Gudriķu ciemā sirmus matus un goda vīra cieņu iemantojis..
  • «Ludis tiešām ir goda zēns - savu vārdu vienmēr turējis.»
  • Tas Jānītis goda puisis.
2.parasti vsk. Morāla, ētiska atzinība, cildinājums (kādam par ko). Arī pagodinājums.
PiemēriAlkt pēc goda.
  • Alkt pēc goda.
  • Gods un slava šiem vienkāršajiem cilvēkiem, jaunekļiem un jaunavām, kas.. devušies uz neskarto stepi cīņā par maizi!
  • Ir liels gods piederēt pie mūsu zemes strādnieku šķiras..
  • Karalis: Jūs visi, kas esat parādījuši man godu un atnākuši par preciniekiem manai meitai, ejiet un lūkojiet uzkāpt stikla kalnā.
  • Arī Švauksts maldījās dažas dienas [mērniekiem] līdz, bet tik goda un zaļās izdzīves dēļ.
  • «Taisnību sakot, man ar jums vairs nemaz nav jārunā,» Akmentiņš laipni uzsāka. «Jūsu mamma jau jūsu vietā sacīja «jā». Tādēļ tikai tā goda pēc vien griežos pie jums.»
Stabili vārdu savienojumiGoda dēļ (arī pēc).
2.1.Laba slava, atzinīgs vērtējums (piemēram, uzņēmumam, kolektīvam).
Piemēri..just atbildību par sava uzņēmuma godu.
  • ..just atbildību par sava uzņēmuma godu.
  • ..šie vīri aizstāvēs republikas godu Vissavienības meistarsacīkstēs..
  • Ar «Spēlēju, dancoju» uzvedumu Dailes teātris paveicis lielu darbu, kas dara godu mūsu republikas teātra mākslai.
2.2.Stāvoklis (sabiedrībā, attiecībā pret citiem). Arī godājams amats.
PiemēriZane un vēl citas Kratipēnu meitas bija jau sen sievas godā, drīzumā mičos arī Māriņu..
  • Zane un vēl citas Kratipēnu meitas bija jau sen sievas godā, drīzumā mičos arī Māriņu..
  • Viņiem bija divi bērni, zēns un meitene, bet nevienam no tiem Teodors netika aicināts par krusttēvu, - šis gods viņam gāja secen.
  • ..gandrīz iecēla mani kapteiņa godā.
2.3.dat.: godam, apst. nozīmē Ar ko lepoties. Lepnumam, greznumam.
PiemēriCiemā braucu, ne ceļā. Treša gada kumeliņu; Godam ņēmu, ne darbam, Savu jaunu līgaviņu.
  • Ciemā braucu, ne ceļā. Treša gada kumeliņu; Godam ņēmu, ne darbam, Savu jaunu līgaviņu.
  • Godam turu labu zirgu, Godam labu saiminieci [saimnieci]..
2.4.ģen.: goda, adj. nozīmē Tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu.
PiemēriSoļot goda parādē.
  • Soļot goda parādē.
  • Goda pjedestāls.
  • Goda viesi.
  • Goda aplis jāveic [velobrauciena] uzvarētājiem..
  • Izstādē Tēlotājas mākslas muzejā eksponēti daudzi ādas izstrādājumi - albumu vāciņi, bloknoti, goda adreses.
  • Kara laikā, 1943. gadā, Andrejam Upītim piešķirts Latvijas PSR Tautas rakstnieka goda nosaukums.
  • Daudzi jo daudzi dažādu ražošanas nozaru pirmrindnieki pērn saņēma jubilejas medaļas, goda rakstus..
  • No goda plāksnēm, augstu izslietām, Uz Rīgu raugās darbaļaužu sejas..
  • Pie lidostas ēkas stāv.. goda sardze.
  • Zemu noliekti kaujas karogi. Skan sēru melodijas. Pie Mūžīgās uguns stāv goda sardzē karavīri un pionieri.
  • Goda eskorta pavadīts, padomju kosmonauts devās uz gubernatora rezidenci.
  • ..blakus jaunajam pārim goda vietā sēdēja Lieluriju Andrejs ar Madi.
  • Dārtas vainagam katrā ziņā jāstāv goda vietā, tādēļ viņa, izstaigājusies visapkārt, atvirza citus vainagus, nostāk un noliek savējo pret zārka malu pašā vidū, lai visi redz..
  • Savā ikdienā katrs mēs patērējam dažādus pārtikas produktus, taču maizei starp tiem allaž ir goda vieta.
  • ..viņa [saimniece] tos abus nosēdināja pie garā goda galda..
  • Dzenis uzminēja, ka tā, pirmā [istaba], kura viņš iegāja tieši no liela, tumšā priekšnama, Jūlijai un Andrai kalpojusi par tādu kā goda istabu, kur ieved ciemiņus..
  • Tas bija pats par sevi saprotams, ka Indrai jāsaņem vērtīga dāvana, jo tuvojās kāda viņas goda diena.
  • Mūsu jaunieši [riteņbraucēji] 12 pilsētu konkurencē ierindojās goda pilnajā otrajā vietā.
Stabili vārdu savienojumiGoda (arī lielā) istaba. Goda diena.
  • Goda (arī lielā) istaba novec. — Viesistaba.
  • Goda diena — Dzimšanas diena. Vārda diena. Jubilejas diena.
  • Goda eskorts — Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās, pavada kādu personu.
  • Goda galds — Viesību galds.
  • Goda grāmata — Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - grāmata, kurā ieraksta atsevišķas personas, kolektīvus par izcilu ieguldījumu komunisma celtniecībā un ilggadēju teicamu darbu.
  • Goda krēsls — 1. Krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo.2. Krēsls, kas paredzēts ciemiņiem, viesiem.
  • Goda nosaukums — 1. Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir par izciliem nopelniem sociālistiskās Dzimtenes stiprināšanā un aizstāvēšanā, komunisma celtniecībā, kultūras attīstībā.2. Nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir par sasniegumiem tautas saimniecības attīstībā, sabiedriskajā vai kultūras darbā.
  • Goda nozīme — Viens no apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir personām, kas ar savu darbību veicinājušas komunisma celtniecību, kultūras attīstību.
  • Goda pilns — Godpilns.
  • Goda plāksne — Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - sabiedriskā vietā novietota plāksne, kurā ievietoti sociālistiskās sacensības uzvarētāju (uzņēmumu un kolektīvu) nosaukumi, izcilāko darba pirmrindnieku attēli.
  • Goda raksts — 1. Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir attiecīgās republikas Augstākās Padomes Prezidijs par izciliem sasniegumiem saimnieciskā, sociālā vai kultūras celtniecībā, kā arī par sabiedriski politisku darbību.2. Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
  • Goda sardze — Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Godasardze.
  • Goda vārti — Appušķoti, imitēti izveidoti vārti (ko ceļ uz ceļa, parasti par godu jaunlaulātajiem).
  • Goda vieta — 1. Vieta, pie viesību galda blakus jubilāram, mājas saimniekam u. tml.2. Redzamākā, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties). Ievērojama nozīme, nozīmīga vieta.
2.5.ģen.: goda, adj. nozīmē Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piemēram, par biedrības biedru, iestādes locekli u. tml.), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.
PiemēriSacensību goda tiesnesis.
  • Sacensību goda tiesnesis.
  • Goda prezidijs.
  • ..notiek [dejotāju] pārbaude, kurā par eksaminētajiem ir goda biedri - ansambļa veterāni.
  • Izcilajam māksliniekam Pablo Pikaso sakarā ar viņa 90. dzimšanas dienu piešķirts Parīzes goda pilsoņa nosaukums.
  • ..[zinātnieks] bija.. astoņu augstskolu goda doktors..
  • 1972. gadā viena no lielākajām Indijas augstākajām mācību iestādēm - Visvabharati universitāte - piešķīra Mirdzai Ķempei goda doktores nosaukumu.
Stabili vārdu savienojumiGoda biedrs. Goda doktors. Goda pilsonis.
  • Goda biedrs — Godabiedrs.
  • Goda doktors — Zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
  • Goda pilsonis — Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
3.dat.: godam, apst. nozīmē Veiksmīgi, tā, kā pienākas.
PiemēriGodam izturēt pārbaudi.
  • Godam izturēt pārbaudi.
  • Kā savu darbu veicis teātris? Varam atbildēt īsi: grūtais, bet skaistais uzdevums paveikts godam.
  • Maksim [zirgam] nācās krietni atsperties, lai spētu uzvilkt ratus.. kalna stāvumā. Bet mazais zirdziņš turējās godam.
4.Godības, dzīres.
PiemēriDoties uz godu.
  • Doties uz godu.
  • Atminos, reiz kādā godā, ja nemaldos, kāzās, izcēlās stipras vārdu cīņas..
  • ..kāda sieviņa, kuru visos godos aicināja par saimnieci, pagatavoja cepeti..
  • Kādu godu mēs dzērām, Tādas dziesmas dziedājām: Kāzu (bēru) godu mēs dzērām, Kāzu (bēru) dziesmas dziedājām.
Stabili vārdu savienojumiDzert (kāzu, kristību, bēru) godu.
4.1.ģen.: goda, adj. nozīmē Tāds, kas paredzēts svētkiem vai svinībām (parasti par apģērbu).
PiemēriGoda svārki.
  • Goda svārki.
  • Goda cepure.
  • ..tautas tērpu pētniecībai klaušu saimniecības sairuma posms ir svarīgākais, jo šajā laikā tautas tērps sasniedzis savas pilnīgākās formas, kas vislabāk saskatāmas goda apģērbos.
  • Izrakstīju goda kreklu Trejādiem rakstiņiem..
  • Tie [suņi] man uzklupa tik sirdīgi, ka tikai ar mokām nosargāju savas goda bikses.
Stabili vārdu savienojumiAr godu. Būt godā. Būt zem (kāda) goda. Celt godā. Dot (arī atdot) godu.
  • Ar godu — 1. Godīgi, ievērojot sabiedriski ētiskās normas.2. Nezaudējot pašlepnumu, cieņu.3. Ar labu, bez piespiešanas.
  • Būt godā — Tikt godātam.
  • Būt zem (kāda) godasar. — Neatbilst (kāda) morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajai stājai.
  • Celt godā idioma — 1. Godāt (1).2. Atjaunot.
  • Dot (arī atdot) godu idioma — 1. Godināt, parādīt cieņu.2. Militāri sveicināt.
  • Dot (arī atdot) pēdējo godu idioma — Izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
  • Dot goda vārdu (arī godavārdu) idioma — Apsolīt ar godavārdu.
  • Goda vārds — 1. Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu. Patiesi.2. Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).3.novec. Uzvārds, arī vārds. Godavārds (2).
  • Gods godamsar. — 1. Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.2. Veiksmīgi, labi.
  • Pa godam — 1.sar. Veiksmīgi, tā, kā pienākas.2. Godīgi, pieklājīgi.
  • Par godu — Parādot atzinību, ievērību (darīt ko).
  • Prast (arī prasties) godu idioma — sar. Saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
  • Turēt godā (arī cieņā) — sar. Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
  • Turēties (arī stāvēt) uz goda vārdasar. — Saka, ja šaubās par kā izturību, derīgumu lietošanai.
  • Uz godasar. — Ļoti labs. Ļoti labi.
  • Uz goda vārda idioma — Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
Avoti: 3. sējums