Goda vārds

1.Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu. Patiesi.

PiemēriManī kaut kas saviļņojās. Ilgi krājies, tas plūda pāri malām, un, goda vārds, pats nezinu, kā iznāca... es noskūpstīju viņu.

2.Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).

Piemēri«Es jums neprasu nekādu parāda zīmi. Ticu jūsu goda vārdam..»

3.novec. Uzvārds, arī vārds. Godavārds (2).

Piemēri«Kāds būtu jūsu goda vārds?» Pēteris jautāja. «Varbūt, ka būšu par jums dzirdējis no Freda.» - «Diezin, vai viņš jums stāstīja par mani. Mani sauc par Kārli Ziediņu.»