Goda vārds
Goda vārds
1.Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu. Patiesi.
PiemēriManī kaut kas saviļņojās. Ilgi krājies, tas plūda pāri malām, un, goda vārds, pats nezinu, kā iznāca... es noskūpstīju viņu.
- Manī kaut kas saviļņojās. Ilgi krājies, tas plūda pāri malām, un, goda vārds, pats nezinu, kā iznāca... es noskūpstīju viņu.
- Uz sliekšņa stāv Šiliņš, piesarcis, laimīgs un sauc: «Pavasaris, kapteini Goda vārds, kas to varēja iedomāties!»
2.Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).
Piemēri«Es jums neprasu nekādu parāda zīmi. Ticu jūsu goda vārdam..»
- «Es jums neprasu nekādu parāda zīmi. Ticu jūsu goda vārdam..»
- Bet, ja viņš vienreiz izdarījis pārkāpumu, kāda garantija, ka nenotiks arī nākamais? Garantijas, izņemot.. jaunieša goda vārdu, nav nekādas.
3.novec. Uzvārds, arī vārds. Godavārds (2).
Piemēri«Kāds būtu jūsu goda vārds?» Pēteris jautāja. «Varbūt, ka būšu par jums dzirdējis no Freda.» - «Diezin, vai viņš jums stāstīja par mani. Mani sauc par Kārli Ziediņu.»
- «Kāds būtu jūsu goda vārds?» Pēteris jautāja. «Varbūt, ka būšu par jums dzirdējis no Freda.» - «Diezin, vai viņš jums stāstīja par mani. Mani sauc par Kārli Ziediņu.»